Izveidots Latvijas rāpuļu noteicējs

Rāpuļi ir pirmie mugurkaulnieki, kas pilnīgi pielāgojušies dzīvei uz sauszemes.

Latvijā sastopamas septiņas rāpuļu sugas - viena bruņurupuču (purva bruņurupucis), trīs čūsku (gludenā čūska, zalktis un odze) un trīs ķirzaku (glodene, pļavas un sila ķirzaka) sugas.

Latvijā konstatētas arī vairākas svešzemju bruņurupuču sugas, visdrīzāk, cilvēki rāpuļus turējuši mājās un izlaiduši savvaļā. Viena no sugām, kas labi iedzīvojusies, ir sarkanausu bruņurupucis, kura nokļūšana dabā apdraud vietējās sugas - purva bruņurupuču - nākotni un var sekmēt dažādu Latvijai neraksturīgu parazītu un slimību izplatīšanos.

Visi Latvijas rāpuļi ziemu pavada neaktīvā stāvoklī - ķirzakas un čūskas parasti ziemo dziļi alās un celmos, starp koku saknēm, arī zem ēku pamatiem, drupās, bet purva bruņurupuči ierokas dūņās zem ūdens.

Trīs rāpuļu sugas - purva bruņurupucis, gludenā čūska un sila ķirzaka - ir aizsargājamas gan Latvijā, gan Eiropā.

Latvijas rāpuļu noteicējs ir veidots ar Eiropas Savienība Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu projektā "Sabiedrības interešu aizstāvība dabas daudzveidības saglabāšanai".

Kā liecina Latvijas Dabas fonda informācija, pateicoties šim projektam, portālā "dabasdati.lv" sadaļā "Sugu noteicēji" publicēti desmit noteicēji - pieci putnu, trīs augu, tauriņu un nu arī Latvijas rāpuļu noteicējs.

LETA