Valdība nolemj neatpirkt fotoradarus; ātrumu pagaidām kontrolēs policija
Valdības pieņemtais lēmums nozīmē, ka jau no 2013.gada 1.janvāra komersantam piederošās ātruma kontroles mērierīces uz Latvijas ceļiem nedarbosies, taču tās aizvietos policijas ekipāžas.
Sabiedrība

Valdība nolemj neatpirkt fotoradarus; ātrumu pagaidām kontrolēs policija

Jauns.lv

Valdība šodien aiz slēgtām durvīm nolēma atbalstīt Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavoto priekšlikumu un neatpirkt fotoradarus no Vācijas ražotāja "Vitronic Dr.-Ing. Stein Bildverarbeitungssysteme GmbH" ("Vitronic GmbH"), žurnālistus informēja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

Valdība nolemj neatpirkt fotoradarus; ātrumu pagai...

Šādu priekšlikumu IeM bija sagatavojusi, izvērtējot kompānijas "Pricewaterhouse Coopers" (PwC) auditoru sagatavoto ziņojumu, kurā norādīts uz fotoradaru pārņemšanas iespējamiem riskiem, prognozējamajiem finansiālajiem ieguvumiem un zaudējumiem.

Vienlaikus valdība atļāva IeM Nodrošinājuma valsts aģentūrai un Valsts policijai (VP) veikt nepieciešamās iepirkuma procedūras, lai aprīkotu policijas transportlīdzekļus ar radariem un videoieraksta sistēmu. Policijas automašīnās uzstādītos radarus plānots modernizēt un pārbūvēt par summu, kas nepārsniedz 487 874 latus.

Ministru kabinets uzdeva IeM kopīgi ar Satiksmes ministriju (SM) izvērtēt iespējamos stacionāro fotoradaru ieviešanas risinājumus Latvijā un līdz 2013.gada 1.martam iesniegt priekšlikumus par institūciju, kura nodrošinās fotoradaru ieviešanu, kā arī fotoradaru ieviešanas termiņiem.

Kā ziņots, pirms nepilniem diviem mēnešiem IeM uzdeva PwC veikt auditu par situāciju ar fotoradariem, lai, pamatojoties uz auditā iegūto informāciju, varētu izvērtēt, vai fotoradaru atpirkšana no "Vitronic GmbH" valstij būtu izdevīga. PwC sagatavoto ziņojumu IeM saņēma 23.novembrī un nekavējoties sāka tā izvērtēšanu.

Kā vakar preses konferencē informēja PwC valdes locekle Zlata Elksniņa-Zaščirinska, "Vitronic GmbH" piedāvātais biznesa modelis ir neefektīvs, jo koncentrējas uz pārvietojamo radaru izmantošanu, kas prasa apjomīgu manuālu darbu un augstas uzturēšanas izmaksas.

PwC auditori secinājuši, ka biznesa procesa izmaksas ir aptuveni viens miljons latu gadā. Pārņemot šo biznesa modeli, iespējama funkciju dublēšanās, bet procesa efektivitātes uzlabošana prasītu papildu finanšu resursus.

Turklāt pašreizējā normatīvā bāze Latvijā neatbalsta procesa efektivitāti - pašlaik aptuveni 20 VP darbinieku veic iedzīvotāju pārsūdzību izskatīšanu un valsts interešu pārstāvēšanu tiesās, bez tam visi protokoli iedzīvotājiem tiek nogādāti kā ierakstīti pasta sūtījumi, jo normatīvie akti nepieļauj izmantot e-pakalpojumus.

Komersanta iesniegtais finanšu piedāvājums arī neietver visas radaru darbības nepārtrauktības nodrošināšanai nepieciešamās izmaksas. "Vitronic GmbH" piedāvājumā ir virkne pozīciju, par kuru iekļaušanu piedāvājumā un to apmēru ir iespējams diskutēt, vakar preses konferencē klāstīja Elksniņa-Zaščirinska.

Kā norādīja auditori, lai gan piedāvātā tehnoloģija ir pēdējās paaudzes, tā jau ir lietota iepriekšējā līguma laikā, turklāt daļai no tehnikas garantijas termiņš ir beidzies.

PwC arī secinājusi, ka daļai no funkcijām, kuras pašlaik veic uzņēmums "V-Traffic" (iepriekš - "Vitronic Baltica un partneri"), ir iespējama lielāka automatizācijas pakāpe, nodrošinot interneta pieslēgumu, kā arī pārvietojamie radari ir viegli pārveidojami par stacionārajiem.

Elksniņa-Zaščirinska aģentūrai LETA vakar sacīja, ka PwC kopā ar audita ziņojumu IeM neieteica, kā rīkoties - rosināt valdību pirkt vai nepirkt fotoradarus no "Vitronic GmbH". Uz jautājumu, ko galu galā PwC šajā situācijā būtu ieteikusi darīt valstij, uzņēmuma pārstāve atturējās atbildēt.

Kā aģentūrai LETA skaidroja IeM, lēmums aicināt valdību nepārņemt fotoradarus no komersanta tika pieņemts, jo ministrija secināja, ka, iegādājoties radarus, valstij būtu jāveic apjomīgi šo ierīču infrastruktūras uzlabojumi, lai sistēma varētu strādāt efektīvi. Piedāvātais biznesa modelis paredz lielu cilvēkresursu iesaisti, kas būtiski sadārdzina pakalpojuma izmaksas un prasa papildu investīcijas, kuras prognozēt patlaban ir grūti.

Tomēr Kozlovskis vakar notikušajā preses konferencē pauda pārliecību, ka fotoradari uz Latvijas ceļiem ir nepieciešami, tāpēc to iegādei IeM līdz pavasarim meklēs risinājumus kopīgi ar SM. No ministra teiktā bija noprotams, ka viņš par lietderīgākiem uzskata stacionāros, nevis pārvietojamos fotoradarus. Tāpat Kozlovskis prognozēja, ka fotoradarus valsts varētu iegādāties savā īpašumā, rīkojot publisko iepirkumu, nevis īstenot publiskās un privātās partnerības modeli, kā tas bija iepriekš.

Šodien valdībā pieņemtais lēmums nozīmē, ka jau no 2013.gada 1.janvāra komersantam piederošās ātruma kontroles mērierīces uz Latvijas ceļiem nedarbosies, taču tās aizvietos policijas ekipāžas. Kā solīja VP priekšnieks ģenerālis Ints Ķuzis, policija spēs optimāli nodrošināt atļautā braukšanas ātruma kontroli uz ceļiem, līdz tiks noslēgts līgums par jaunu fotoradaru ieviešanu.

LETA jau ziņoja, ka 28.septembrī VP lauza ar "V-Traffic" noslēgto līgumu par fotoradaru uzstādīšanu un apkalpošanu. Dažas dienas pirms tam valdība uzdeva IeM divu mēnešu laikā izvērtēt iespēju atpirkt no Vācijas kompānijas "Vitronic GmbH" ne vairāk kā 57 uz Latvijas ceļiem jau uzstādītos radarus.

Lai izvērtētu, vai šo fotoradaru iegāde valstij būtu izdevīga, IeM piesaistīja auditorkompāniju PwC, uzdodot tai izpētīt situāciju ar fotoradariem un sagatavot par to ziņojumu.


LETA/ Foto: Edijs Pālens/ LETA