Nacionālais kino centrs divos filmu konkursos atbalsta piecus projektus
Nacionālais Kino centrs iepriekš izsludinātos konkursos atbalstījis piecus filmu nozares projektus, finansējumu piešķirot trīs spēles īsfilmām un divām pilnmetrāžas filmām, informēja centra Latvijas filmu nozares informācijas vadītāja Astra Spalvēna.
Spēles īsfilmu konkursā, kurā varēja pretendēt filmas, kuru garums nepārsniedz 30 minūtes, no iesniegtajiem 12 projektiem tika atbalstīti trīs.
Kopējais konkursā pieejamais finansējums bija 40 000 latu. Konkursa rezultātā studijas "Camera Obscura" projektam "Es atgriezīšos kā kvēlojoša roze" piešķirti 16 897 lati, studijas "Ego Media" projektam "Trauslā sirds" - 14 126 lati, bet studijas "Tasse Film" projektam "Zivs" - 8977 lati.
Šī projektu konkursa mērķis ir dot iespēju jauniem režisoriem un scenāristiem īstenot mākslinieciski un tehnoloģiski inovatīvas, kā arī eksperimentālas ieceres. Konkursā piešķirtais finansējums paredz filmu pabeigšanu un publisku demonstrēšanu 2013.gadā.
Filmas "Es atgriezīšos kā kvēlojoša roze" režisore ir Signe Birkova. Viņas filma ir stāsts par Kasandru, vientuļu, 45 gadus vecu strādnieci, kurai ārsts uzstāda letālu diagnozi. Notikumi skolas salidojumā neatgriezeniski sagrauj viņas ilggadējo rutīnu. Kasandra bēg no pilsētas. Mežā viņu sevī ierauj upe un aiznes neapdzīvotā jūras krastā, kur ilgstošā vienatnē Kasandra piedzīvo neparastu izdziedināšanu un atdzimšanu.
Savukārt filmu "Trauslā sirds" veido režisore Astra Zoldnere. Tas ir absurds stāsts par neiespējamu mīlestību, kas notiek Ziemassvētku laikā, kad tomēr ne visi ir laimīgi un mīlēti. Divi svešinieki sastopas savdabīgā vidē - morgā. Pirmajā brīdī šķiet, ka tiešām noticis Ziemassvētku brīnums - viņš ir augšāmcēlies no miroņiem, viņa - atradusi mīlestību, tomēr šis nebūs stāsts ar laimīgām beigām.
Režisores Ksenijas Zaķes filma "Zivs" ir stāsts par kādu vecu vīru vārdā Alberts, kurš pēc sievas nāves dzīvo vientulībā un izmisumā, līdz piekrīt autoveikala pārdevējas Veltas vadītam spiritisma seansam, cerībā mirušo sievu atgūt. Seanss neizdodas, Alberts zaudē samaņu, un aizsākas virkne sirreālu notikumu.
Konkursam iesniegtos projektus vērtēja ekspertu komisija, kurā darbojās Nacionālā Kino centra vadītājas vietnieks filmu ražošanas jautājumos Uldis Dimiševskis, Latvijas kinematogrāfistu savienību pārstāvēja Dāvis Sīmanis, savukārt Latvijas Kinoproducentu asociācija bija izvirzījusi Uldi Cekuli.
Tāpat Nacionālais Kino centrs rīkoja konkursu tiem filmu projektiem, kuri ir saņēmuši Eiropas Komisijas audiovizuālās programmas "Media" finansējumu. Šiem projektiem bija iespēja saņemt atbalstu projekta īstenošanai, piedaloties līdzfinansējuma konkursā. Konkursā pieejamais finansējums bija 26 981 lats, kas sadalīts starp diviem projektiem.
Konkursa rezultātā studijas "Tasse Film" projekta "Es esmu šeit" attīstīšanas pabeigšanai atvēlēti 17 082 lati, bet studijas "Ego Media" projekta "Neredzamā pilsēta" attīstīšanai un ražošanas pirmajam posmam atvēlēti 9899 lati.
Režisora Renāra Vimbas spēlfilma "Es esmu šeit" vēstīs par 17 gadus veco Raju, kura pēc tēva nāves spiesta ieņemt vecāku vietu ģimenē un rūpēties par jaunāko brāli Robi un nelielo lauku saimniecību. Bērni joprojām cer saņemt kādu ziņu no Londonas, uz kurieni pirms pāris gadiem darba meklējumos devusies viņu māte. Vecmamma Olga, kura kļuvusi par Rajas un Robja aizbildni, pretēji viņu gribai plāno īpašumu pārdot. Taču situācija negaidīti mainās, un Raja un Robis nokļūst izvēles priekšā.
Savukārt "Neredzamā pilsēta" ir dokumentālā filma , kuru veido režisors Viesturs Kairišs. Filmas centrā ir divas pilsētas - Černobiļa un Visagina - abas uzbūvētas padomju laikā, lai apkalpotu atomelektrostacijas darbību. Černobiļas atomelektrostacijā 20.gadsimta 80.gados notika katastrofa. Visaginā plānots būvēt jaunu atomelektrostaciju. Filmā nākotne caurvijas ar pagātni, radot stāstu par vienu pilsētu - par zaudēto un atgūto paradīzi.
LETA
