Krievijā un Ukrainā "pa lēto" tirgo uzturēšanās atļaujas Latvijā
Kopš trešo valstu pilsoņiem ir iespēja iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā, ieguldot līdzekļus Latvijas uzņēmumos vai iegādājoties šeit nekustamo īpašumu, uzdarbojas arī starpniekfirmas, kas piedāvā atļaujas iegūt bez nopietnām investīcijām tautsaimniecībā, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Latvijas kā Eiropas Savienības un Šengenas zonas valsts uzturēšanās atļaujas jau labu brīdi kļuvušas par iekārojamu dokumentu tiem, kuri paši sev vēlas atvērt vārtus uz Eiropu ilgākam laikam nekā paredz to parastais vīzu režīms. Raidījums atklājis, ka Krievijas un Ukrainas interneta portālos redzami sludinājumi, kas uzturēšanās atļaujas Latvijā piedāvā iegūt par salīdzinoši nelielu samaksu.
Raidījums ar e-pastu starpniecību uzrunājis sludinājumu izplatītāju, uzdodoties par kādu Dmitriju no Krievijas, kurš vēlas nokārtot šo atļauju sev, savai sievai un diviem bērniem. Lielākā daļa no uzrunātajiem sludinājumu autoriem savos atbildes e-pastos iekļāvuši detalizētu shēmu, kā tieši pie uzturēšanās atļaujām tikt un atbilstoši tam - arī pakalpojuma izcenojumus.
Kāds anonīms pakalpojuma sniedzējs informējis, ka uzturēšanās atļaujas Latvijā var iegūt, nodibinot šeit ārzemju kompānijas pārstāvniecību. Lai to izdarītu, nekādas papildus investīcijas neesot nepieciešamas, vien jāsamaksā pakalpojuma sniedzējam par pareizu dokumentu noformēšanu. Cenas - 9000 eiro vienam cilvēkam un vēl 4000 eiro par katru ģimenes locekli. Uztu rēšanas atļauja būtu derīga gadu, bet par 700 eiro gadā to varētu pagarināt. Gadījumā, ja klientam nav pašam sava uzņēmuma, kuru pārstāvēt Latvijā, tiek piedāvāts iegādāties kādu ofšoru šim mērķim.
Kāda cita firma piedāvājusi lētāku variantu. Brīdinot gan par iespējamajām klapatām, viņu piedāvājuma cena par pārstāvniecības izveidošanu un uzturēšanās atļauju Dmitrijam bijusi 5000 eiro, tikpat viņa sievai un vēl 1000 eiro par katru bērnu.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietniece Maira Roze uzskata, šo sludinājumu autori ir vietējās juridiskās firmas. Palīdzēt ārzemniekiem dažādu dokumentu kārtošanā ir labs peļņas avots. Roze neuzskata, ka šī pārstāvniecību shēma norāda uz nepilnībām Latvijas Republikas likumdošanā.
"Tādai pārstāvniecībai ir jāveic aktīva darbība, kas dod labumu Latvijas tautsaimniecībai, ja gada laikā šī pārstāvniecība nav sevi pierādījusi, tad turpmākās uzturēšanās atļaujas tiek liegtas," norādījusi Roze.
Drošības policija apliecina, ka arī viņu rīcībā ir informācija par līdzīgiem gadījumiem, tomēr parasti šādu pārstāvniecībās ir salīdzinoši komplicēti atklāt fiktīvā darījuma faktu, īpaši apstākļos, kad valsts drošības iestāžu un tiesībaizsardzības iestāžu rīcībā nav negatīva rakstura informācijas par ārzemnieku.
Jau vēstīts, ka 2010.gada pavasarī Saeima pieņēma pretrunīgi vērtētos grozījumus Imigrācijas likumā, definējot, ka trešo valstu pilsoņi turpmāk varēs saņemt uzturēšanās atļauju, ieguldot līdzekļus Latvijas uzņēmumos vai iegādājoties šeit nekustamo īpašumu. Ministru kabinets izdeva noteikumus, nosakot, ka termiņuzturēšanās atļauju ārzemniekam ir tiesības pieprasīt uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš iegādājies nekustamo īpašumu Rīgā, Rīgas reģionā vai lielajās pilsētās par summu ne mazāku kā 100 000 latu vai arī nekustamo īpašumu ārpus Rīgas par kopējo summu ne mazāku par 50 000 latu.
