PVD pārslogots ar "zilās mēles" izmeklējumiem; liellopu eksports kavēts

Kā ziņots, "zilās mēles'' slimības vīruss apmēram 200 govīm tika konstatēs 30.novembrī, tādēļ PVD uz laiku ir apturējis veterināro sertifikātu izsniegšanu liellopiem. Uz Eiropas Savienības tirgu patlaban drīkst izvest tikai tos dzīvniekus, kuriem veiktas attiecīgas analīzes, savukārt Turcijas tirgus audzētājiem uz laiku pilnībā slēgts.

""Bior" laboratorijās strādā tikai daži cilvēki, kuri jau tā ir pārslogoti ar mežacūku izmeklējumiem saistībā ar cūku mēra uzliesmojumu. Lai izsniegtu atļauju vienam eksportējamam liellopam, jāveic trīs izmeklējumi un tas prasa trīs dienas. Maksimāli varam izmeklēt 150 teļu paraugus dienā, bet pašlaik rindā uz izmeklējumiem gaida jau 270 teļi. Nedēļā uz Eiropu tiek eksportēti 1300 teļi, kurus būs jāizmeklē. Mēs neesam gatavi tādam apjomam, ilgi tas tā nevarēs turpināties," sacīja Joffe.

Viņš arī norādīja, ka viena izmeklējuma cena ir 12 lati, savukārt, ja analīze ir pozitīva, jāveic atkārtoti izmeklējumi, kas maksās 36 latus.

"Zinu, ka daži audzētāji ved analīzes uz Lietuvu, kur sākuma izmeklējumi esot lētāki, tomēr tālākie izmeklējumi tāpat maksās tikpat daudz kā Latvijā," skaidroja "Bior" vadītājs.

Tikmēr PVD ģenerāldirektors Māris Balodis atzina, ka saistībā ar "zilās mēles" slimību Latvija esot nonākusi 'ķīlnieku lomā".

"Esam citu valstu radītas situācijas ķīlnieki. Starptautiskajā references laboratorijā Lielbritānijā patlaban tiek veikti paraugu izmeklējumi, un mēs ceram, ka slimības izraisītājs ir tā dēvētā "dzīvā" vakcīna. Tas nozīmē, ka varēsim atcelt aizliegumu izvest dzīvniekus. Eiropā mājlopu vakcinēšana pret šo slimību ir aizliegta, tāpēc pastāv aizdomas, ka vīruss ar knišļiem ir ievazāts no Krievijas vai Baltkrievijas, bet to nevaram pierādīt," sacīja Balodis.

Viņš arī atzina, ka līdzīga situācija izveidojusies arī Lietuvā, Igaunijā un Polijā, kur tāpat tiek veikti attiecīgi izmeklējumi un uz laiku apturēts liellopu eksports.

Kā iepriekš "Nozare.lv" informēja PVD Veterinārā uzraudzības departamenta direktora vietnieks Edvīns Oļševskis, "zilās mēles" slimībai ir 24 tipi, savukārt Latvijā noņemtajās apmēram 200 dzīvnieku analīzēs apstiprinātas 14.vīrusa tips.

"Tas nenozīmē, ka būs jālikvidē slimie dzīvnieki, kā tas ir cūku mēra gadījumā. Dzīvnieki nav slimi, bet gan definēti kā vīrusa nēsātāji. Audzētājiem jāizturas ar sapratni pret aizliegumu un nedaudz jāuzgaida ar liellopu pārdošanu uz ārzemēm, kamēr tiks veiktas atkārtotas pārbaudes," sacīja Oļševskis.

Viņš arī norādīja, ka drīzumā tiks saņemti atkārtoti analīžu rezultāti. References laboratorijā turpinās laboratoriskā izmeklēšana, jo Eiropas Komisijai ir aizdomas, ka Baltijas valstīs un Polijā konstatētais "zilās mēles'' vīruss ir izplatījies no dzīvās vakcīnas.

"Ja izrādīsies, ka dzīvnieki saslimuši, jo slimība cirkulē dabā, izvešanas liegums varētu tikt atcelts, taču pirms dzīvnieku izvešanas no Latvijas, tie būs jāizmeklē uz vīrusa klātbūtni - PVD kā uzraudzības iestādei ir jāapliecina, ka dzīvnieki nav slimi. Savukārt, ja pie vainas būs iepriekš veiktās vakcīnas, pēc konsultācijas ar Eiropas Komisijas ekspertiem liegumu varētu atcelt un dzīvniekiem papildu izmeklējumi pirms veterinārā sertifikāta saņemšanas nebūs nepieciešami," sacīja PVD pārstāvis.

Kā ziņots, aizdomas par "zilās mēles'' slimības gadījumiem PVD izteica 23.novembrī. Latvijā līdz šim nav konstatēti dzīvnieku saslimšanas gadījumi ar infekciozo katarālo drudzi.

"Zilā mēle" ir mājas un savvaļas atgremotāju slimība, kuras raksturīgās pazīmes ir drudzis, gļotādu iekaisums, tūska. Slimību ierosina vīruss, taču tā nav uzskatāma par lipīgu - dzīvnieks nevar aplipināt dzīvnieku. Slimību izplata insekti. Šī kaite nav bīstama cilvēkiem.

LETA