Šonakt būs vērojamas krītošas zvaigznes
Šonakt būs aktīva Geminīdu meteoru plūsma, kas ļaus vērot krītošās zvaigznes, aģentūru LETA informēja Latvijas Astronomijas biedrības projektu vadītājs Mārtiņš Gills.
Maksimuma laikā, kas ir prognozēts uz 14.decembra plkst.7 no rīta, teorētiski stundas laikā varētu būt iespējams redzēt līdz pat 100 dažāda spožuma meteoru.
Gills skaidroja, ka meteors debesīs izskatās kā taisna spoža švīka, kas uzplaiksna nepilnu sekundi. Spožu meteoru gadījumā var veidoties pēdas, kas var būt redzamas arī vairākas sekundes. Lai arī Geminīdu meteoru plūsmas nosaukums ir cēlies no Dvīņu zvaigznāja latīniskā nosaukuma (Gemini) - debess apgabala, no kura šķietami traucas meteori, tie var parādīties jebkurā debess apgabalā.
Būtisks priekšnosacījums novērojumiem ir skaidras debesis. Novērojumus vislabāk veikt maz apgaismotā vietā ar iespēju pārraudzīt plašu debess apgabalu. Ja ir interese cītīgi sagaidīt kādu krītošu zvaigzni, tad pieredzējuši astronomi iesaka silti apģērbties.
Meteori parasti veidojas no materiāla, kas atdalījies no komētām. Meteoru plūsmu aktivitāte ik gadu ir aptuveni vienos un tajos pašos datumos, kad Zemes šķērso šo izirušo komētu orbītas. Tomēr Geminīdu plūsmas izcelsme ir saistīta nevis ar komētu, bet ar mazo planētu jeb asteroīdu Faetons (3200 Phaethon). Šis neparastais fakts joprojām detalizēti nav izpētīts, bet norāda uz iespēju, ka Faetons ir viens no Saules sistēmas ķermeņiem, kaut kas vidējs starp asteroīdu un komētu.
Meteoru novērojumi ļauj izzināt vielas sadalījumu komētu orbītās, pētīt Saules sistēmas vēsturi, meteoru plūsmu attīstības tendences un prognozēt to ietekmi uz kosmisko aparātu drošību.
Latvijas Astronomijas biedrība uzsver, ka regulāro meteoru plūsmu aktivitāte nenozīmē to, ka uz Zemes kritīs meteorīti (t.i. akmens gabali), jo plūsmu veidojošais sadrumstalotais materiāls, kas ieiet Zemes atmosfēras augšējos slāņos, tur parasti sadeg pilnībā.
Latvijas Astronomijas biedrība apvieno astronomijas profesionāļus un interesentus, lai veicinātu debess novērojumus un astronomijas popularizēšanu. Tā kopā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju mūsu valstī organizē Starptautiskā Astronomijas gada 2009 pasākumus. LAB biedri piedalās žurnāla "Zvaigžņotā Debess" veidošanā, vada debess novērojumus Latvijas Universitātes Astronomiskajā tornī un organizē regulāras informatīvas sanāksmes.
