Zīle: ar pretimnākšanu atsevišķām dalībvalstīm Krievija šķeļ Eiropas Savienību
Pirms nākamajā nedēļā gaidāmā Eiropas Savienības (ES) un Krievijas samita, kurā tiks lemts par jaunu partnerības un sadarbības līgumu, ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai, ir jāapzinās, ka Krievija ne tuvu nepilda tās prasības, uz kuru pamata tā tika uzņemta Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), kā arī ar ES iepriekš noslēgtas vienošanās, uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.
"Pirms ES un Krievijas partnerattiecību veidošanas augstākā līmenī mums ir jāapzinās, ar kādu partneri mums ir darīšana. Vai ar demokrātisku partneri, kurš ievēro cilvēktiesības, neliek šķēršļus savu partneru biznesam, piemēro nediskriminējošus nosacījumus uzņēmējdarbībā, ievēro iepriekš noslēgtās vienošanās un nesapņo par savas ģeopolitiskās ietekmes būtisku palielināšanu savu partneru teritorijā? Es par to stipri šaubos. Drīzāk izskatās, ka Vladimirs Putins uz samitu ieradīsies nu jau kā jaunās Eirāzijas savienības cars ar nepārprotamām ģeopolitiskajām pretenzijām," uzsver Zīle.
Pēc viņa domām, Krievijas divkosīgo attieksmi pret iepriekš noslēgto vienošanos izpildi, tajā skaitā PTO prasībām, parāda situācija kaut vai transporta jomā, aģentūru LETA informēja EP Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas preses asistents Rolands Pētersons.
"Krievija joprojām piemēro diskriminējošas ceļa maksas un ierobežo ceļa licenču izsniegšanu 11 ES valstu autopārvadātājiem, tā joprojām piemēro diskriminējošus tarifus dzelzceļa kravu pārvadājumiem uz Baltijas valstu ostām, tā joprojām nerespektē vienošanos ar ES par Transsibīrijas pārlidojumu nodevas atcelšanu. Un, izdarot spiedienu uz ES par bezvīzu režīma ieviešanu, tā gatavojas pieprasīt vīzas ES valstu lidmašīnu apkalpes locekļiem, kas pārnakšņo Krievijā," norāda EP deputāts.
Zīle arī uzskata, ka kopēju ES un Krievijas attiecību veidošanu nopietni apgrūtina Krievijas "skaldi un valdi" taktika attiecībās ar ES dalībvalstīm. "Caur it kā pretimnākošu divpusējo attiecību veidošanu ar atsevišķām dalībvalstīm, Krievija faktiski šķeļ ES, vājinot tās spēju kopīgi iestāties par savām interesēm visdažādākajās jomās. Tādēļ pirms līksmot, piemēram, par Krievijas transporta ministra nupat vizītes laikā Rīgā solīto diskriminējošo dzelzceļa tarifu atcelšanu kravām uz Latvijas ostām, vajadzētu atcerēties, ka kaimiņvalstis - partneres ES - iespējams, joprojām turpinās ciest no nevienlīdzīgas attieksmes. Un, kā rāda pieredze, Krievijas "īpašajai labvēlībai" parasti mēdz būt visai īss mūžs, taču kaitējums ES vienotībai ir nodarīts," norāda Zīle.
LETA jau ziņoja, ka EP ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā norāda, ka Krievija var kļūt par ES stratēģisko partneri vien tad, ja tā ievēro un aizstāv tās pašas vērtības.
ES un Krievijas attiecības joprojām cieš no tā, ka Krievija pilnībā nepieņem demokrātiskās vērtības un nenostiprina tiesiskumu. Tomēr sarunas par jaunu, visaptverošu ES un Krievijas nolīgumu ir jāturpina, lai arī Krievija pašlaik neizrāda īpašu entuziasmu, saka EP deputāti.
