Pelnu diena, arī Pelnu trešdiena, kristiešiem ir septītā trešdiena pirms Lieldienām (46. diena pirms Lieldienām), kā arī Lielā gavēņa pirmā diena. Šī tradīcija radusies jau 4. gadsimtā. Katru gadu Pelnu diena iekrīt citā datumā. 2016. gadā Pelnu diena būs 10. februārī. Pelnu dienā kristieši nožēlo grēkus, ko pelni arī simbolizē. Ticīgajiem uz galvas tiek kaisīti pelni, kā arī viņiem uz pieres tiek uzvilkts pelnu krusts.
Latviešu folklorā Pelnu dienu pazīst kā jaunu saimniecību dibināšanas laiku, pārcelšanos uz jaunu dzīves vietu. Jaunlaulātais pāris ņem līdzi no vecā pavarda pelnus kā vecās vietas svētību, bet mājinieki met pelnus pakaļ aizgājējiem, lai viņus nepiemeklē nelaime un slinkums. Pelnu trešdiena bijusi arī derēšanas vai atsacīšanās – norēķināšanās – diena.
Pelnu dienā cepa pelnu plāceni: plāceni pelnos ar kaņepēm un gaļas circeņiem miežu mīklā. Parasto maizi cept nedrīkstēja, jo tad maize cauru gadu pelēšot. Pelnu dienā pelnus izgrāba no pavarda un izkaisīja tīrumā vai dārzā, kā arī piekāra pelnu kulītes – lai kāpostiem nemetas tārpi. Pēc ticējuma – kad dārzā uz kāpostiem uzrodas kāpuri, tad vajag uz kāpostiem uzbērt Pelnu dienas pelnus.
Bija tradīcija Pelnu dienas vakarā stāstīt pasakas.
