Aizsalstot Daugavai, izveidojies liels daudzums vižņu
Latvijas upēs pārsvarā izveidojusies ledus sega, bet atsevišķos upju posmos - vēl ne, pastāstīja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidroloģe Līga Kurpniece.
Pļaviņu ūdenskrātuvē ledus sega ir jau no 10.decembra, un ledus Daugavu pārklājis gandrīz visā tās garumā, vien atsevišķos straujākos upes posmos turpinās vižņu iešana. Daugavas aizsalšana noritējusi ilgā laika posmā, veidojoties lielam daudzumam vižņu, un tā nav laba zīme, jo prāvais ledus apjoms var radīt problēmas palu laikā. Tomēr pagaidām ir pāragri izteikt prognozes par plūdu draudiem, norādīja Kurpniece.
Daugavā pie Jēkabpils, veidojoties vižņu sastrēgumam, ūdens līmenis 16.-17.decembrī cēlās par diviem metriem, vēlāk tas par metru samazinājās un trešdienas rītā bija 4,23 metri virs stacijas nulles atzīmes. Kopš pirmdienas vižņu kustība Jēkabpilī vairs nenotiek, upi tie sedz visā platumā, novēroja aģentūra BNS.
Ledus sega izveidojusies arī Lielupē, Ventā pie Kuldīgas, Rēzeknes upē, Salacā pie Lagastes un citviet, savukārt Dubnā pie Sīļiem, atsevišķos Aiviekstes posmos un Gaujā pie Siguldas ledus ir tikai gar krastu.
Ledus aizvien ir trausls, atrasties uz tā ir bīstami, šī iemesla dēļ nav sākta ledus biezuma mērīšana. Tuvākajās diennaktīs turpināsies ledus veidošanās process, ledus kļūs biezāks, tomēr ledus sega saglabāsies nevienmērīga, turklāt sniegs kalpos kā izolācijas materiāls, daudzviet kavējot ledus biezuma palielināšanos.
