Bērziņš: Latvijas iedzīvotāji patriotismu apliecina, šeit dzīvojot
Latvijas iedzīvotāji apliecina savu patriotismu, dzīvojot Latvijā, un valsts atkopšanās no krīzes ļauj iedzīvotājiem lepoties ar savu valsti, intervijā sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.
"Neatkarīgi no tautības tas, ka šie cilvēki dzīvo šeit, jau apliecina to, ka viņi šeit jūtas vislabāk," sacīja Bērziņš.
Pēdējos gados arvien vairāk vērojams, ka nedēļā no 11. līdz 18.novembrim, kad Latvijā atzīmē Lāčplēša dienu un Latvijas Republikas proklamēšanas dienu, iedzīvotāji Latvijā kļūst patriotiski - nēsā pie apģērba piespraustas lentītes Latvijas karoga krāsās un apmeklē svinīgo pasākumus. Taču citos brīžos biežāk dzirdama neapmierinātība ar valsti un tās vadītājiem.
Bērziņš šādu patriotisma uzplaukumu novembrī skaidro ar to, ka novembra svētki esot labs laiks būt un justies visiem kopā. "Tāpēc, manuprāt, svarīgi, lai šie svētki būtu izdevušies, lai tajos iesaistītos vairāk cilvēku," sacīja Bērziņš.
Prezidents uzskata, ka starptautiski novērtētie Latvijas sasniegumi pēckrīzes periodā, atgūstot ekonomikas izaugsmi, ļauj visiem Latvijas iedzīvotājiem lepoties ar savu valsti.
"Manuprāt, tas, ka Latvijas sasniegumus novērtē pasaulē, ļauj visiem Latvijā dzīvojošajiem neatkarīgi no tautības lepoties ar savu valsti, jo mēs visi kopā to esam izdarījuši," klāstīja Valsts prezidents.
"Es uzskatu, ka patriotisms ir arī vēlme kopā kaut ko labu izdarīt un Latvijas iedzīvotājiem tas ir pietiekami labi izdevies, turklāt mierīgā ceļā, nemeklējot vainīgos," teica Bērziņš.
Tiesa, atbilstoši jaunākajiem datiem 2011.gadā Latvijā līdz 40,1% ir palielinājies nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars. Turklāt Latvijā nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars kopš 2008.gada krīzes sākuma ir pastāvīgi audzis. Vēl 2008.gadā šis rādītājs bija 33,8%, 2009.gadā tas pieauga līdz 37,4% bet 2010.gadā – līdz 38,1%.
Skaitliskā izteiksmē Latvijā nabadzības ēnā 2010.gada nogalē dzīvoja 846 tūkstoši cilvēku, bet 2011.gada nogalē – jau 900 tūkstoši ļaužu.
Neraugoties uz statistikas datiem, prezidents norādīja, ka situācija Latvijā pašlaik tomēr esot daudz mierīgāka nekā, piemēram, Spānijā.
"Lai arī Latvijā nav sasniegts augsts labklājības līmenis, taču mēs vismaz ejam uzlabojuma virzienā. Protams, tas diemžēl nav visiem, jo dažādām vecuma grupām situācija ir dažāda. Latvijai var pārmest daudz ko, taču krīzes laikā pensionāru ienākumi tomēr netika aiztikti," uzsvēra Valsts prezidents.
