Par necieņas izrādīšanu valsts simboliem tagad bargākais sods - 500 latu
1. janvārī spēkā stājušies Valsts prezidenta Andra Bērziņa rosinātie un Saeimas apstiprinātie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas nosaka sodus par necieņas izrādīšanu valsts simboliem.
Pieņemtais likums nosaka atbildību par necieņas izrādīšanu ģerboņiem, kas iekļauti valsts simbolu kopumā, palielinot naudas sodu par necieņas izrādīšanu valsts simboliem un nosakot maksimālo soda apmēru 500 latus.
Prezidents uzskatīja, ka līdz šim spēkā esošajā kodeksā ietvertais administratīvās atbildības regulējums un piemērojamo sodu apmēri valsts heraldisko simbolu jomā neatbilda aktuālajai situācijai. "Necieņas izrādīšana valsts ģerbonim un to veidojošajiem Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņiem vai šo ģerboņu neatbilstoša lietošana noniecina vērtības, kas ir Latvijas valsts pamatā," argumentēja prezidents.
Prezidents pauda nostāju, ka līdz šim spēkā esošie neadekvāti mazie sodu apmēri, piemēram, suvenīru gadījumā - 20 latu sods par neapstiprinātas atribūtikas ar valsts ģerboni lietošanu, neveicina faktisku pārkāpumu fiksēšanu, kā arī nemudina privātpersonas par attiecīgajiem pārkāpumiem informēt kompetentās institūcijas.
Tādēļ likums pēc vienotiem principiem nosaka atbildību par valsts ģerboņa, Vidzemes, Latgales, Kurzemes vai Zemgales ģerboņa vai ģerboņu reģistrā reģistrēta pašvaldības ģerboņa lietošanas noteikumu pārkāpšanu un attiecīgas sankcijas, proti, fiziskajai personai līdz 100 latiem, bet juridiskajai personai vai valsts vai pašvaldības iestādes vadītājam līdz 200 latiem.
Prezidents pauda viedokli, ka likuma grozījumi, sabiedrībā veicinās korektu un normatīvajiem aktiem atbilstošu ģerboņu lietošana un veidos izpratni par attiecīgo simbolu nozīmi. Otrkārt, nosakot atbilstoša apmēra sodus par pārkāpumiem ģerboņu jomā, personas tikšot motivētas atturēties no attiecīgo pārkāpumu izdarīšanas, it īpaši tādās saimnieciskās darbības jomās, kas nereti ir saistītas ar valsts reprezentēšanu, piemēram, izgatavojot suvenīrus.