Austrālijas latvieši sašutuši par uzbrukumiem kultūras ministrei Jaunzemei-Grendei

„Daugavas vanagu” Austrālijas valdes priekšsēdētājs Jānis Priedkalns Kasjauns.lv pavēstīja: „Austrālijas latviešu sabiedrībā kultūras ministres darbu un, it sevišķi viņas neseno vizīti Austrālijā, vērtējam pozitīvi. Vizītes laiks bija labi izvēlēts - tieši Austrālijas latviešu Kultūras dienu laikā, starp Ziemassvētkiem un Jaungadu, kad vienuviet (šoreiz Adelaidā) pulcējās Austrālijas latviešu sabiedrības vadība un kultūras darbinieki. Ministre aktīvi piedalījās plašajā kultūras sarīkojumu programmā, uzrunājot tautiešus un būdama pieejama visiem, kas vēlējās ar viņu runāt par kultūras saitēm ar Latviju. Viņas tikšanās ar Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē darbiniekiem un „Daugavas vanagu” saimi bija lietderīga, un viņas uzstāšanās priekšzīmīga.

Ministre izteica cieņu Austrālijas latviešiem par latvietības saglabāšanu 65 trimdas gadus, un vietējie tautieši savukārt izteica cieņu ministrei par kultūras saišu stiprināšanu ar Latviju.”

Austrālijas latviešu laikraksta „Latvietis” galvenais redaktors Gunārs Nāgels savā 9. decembra ievadrakstā raksta: „Kamēr mēs svinējām latviešu kultūru, Latvijas medijos izskanēja sašutums par LR kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes vizīti Austrālijā, it kā būtu izšķērdēti valsts līdzekļi, viņai dodoties komandējumā pie mums.

Dzīves realitāte ir tāda, ka latviešu tauta nav skaitliski liela un ir izkaisīta pa visu  pasauli. Ja beidzot Latvijā atzīts, ka jāstiprina saites starp diasporas latviešiem un Latviju, tad neizbēgami mums palaikam jāredz Latvijas valsts pārstāvji arī uz vietas diasporas zemēs, lai arī cik tālu tās būtu.

Nedrīkstam novilkt līniju pie kāda cilvēku skaita vai ceļojuma izmaksām un teikt – „jūs neesat pietiekami lieli vai svarīgi, lai kāds Latvijas ministrs jūs jebkad pagodinātu ar savu klātbūtni”. (..)

Mēs arī sagaidām, ka mums izrāda cieņu un apliecina mūsu piederību Latvijai tādā veidā, ka tieši kultūras ministre drīkstētu apciemot tieši Kultūras dienas bez pārmetumiem.

Es esmu gan sašutis, gan apbēdināts, lasot Latvijas medijos daudzus anonīmos komentārus par tēmu „ko viņa darīs Austrālijā brīvdienu laikā”. Tas norāda uz to, ka Latvijā vēl arvien ir maz zināšanu par to, cik plaši patiešām mēs esam pārstāvēti visā pasaulē un cik aktīvas ir latviešu sabiedrības gan lielās, gan mazās diasporas zemēs. Tieši Kultūras dienu laikā vienā pilsētā var satikt lielāku skaitu Austrālijas latviešu sabiedrības vadības un kultūras darbiniekus.

Kultūras ministre atklāja Kultūras dienas un strādāja visu laiku, gan tiekoties ar sabiedrības un kultūras darbiniekiem, gan apmeklējot sarīkojumus. (..)

No visas šīs epopejas tomēr varam atrast kādu labumu tanī faktā, ka tiek veicinātas pārrunas par diasporas lomu latviešu tautas nākotnē. Sadarbošanās nesīs labākus augļus nekā neievērošana vai pat apkarošana.”