Latvijas pirmo satelītu orbītā palaidīs krievi. VIDEO
Jau četrus gadus tiek atlikts Latvijas pirmā satelīta „Venta – 1” lidojums kosmosā. Beidzot ir pavīdējušas cerības, ka to tuvākajos mēnešos varētu palaist gaisā Krievijas raķete. Līdz šim Latvijas zinātnieki paļāvās uz Indijas nesējraķeti.
Tikmēr par sava pirmā satelīta palaišanu kosmosā prāto arī lietuvieši un igauņi. Tomēr Latvija savu pirmo satelītu orbītā plāno palaist vēl pirms lietuviešiem, teic Latvijas satelīta „Venta – 1” projekta koordinatore, Starptautiskās Kosmosa universitātes Strasbūrā absolvente, Ventspils Augsto tehnoloģiju parka valdes locekles. Saeimas deputāte Dana Reizniece - Ozola (ZZS). Tagad esot panākta vienošanās ar Krievijas kompāniju „Roskosmoss”, tā Latvijas satelītu ar nesējraķeti palaidīs šī gada pirmajā pusē.
Desmit kilogramus smagais satelīts „Venta – 1” paredzēts kuģu satiksmes Automātiskās identifikācijas sistēmas realizācijai ar pavadoņu sistēmu, kuru izstrādājis Vācijas kosmosa tehnoloģiju uzņēmums „OHB-System AG”. Projektā iesaistīta arī Brēmenes universitāte, bet no Latvijas puses piedalās Ventspils augstskola un Ventspils Augsto tehnoloģiju parks.
Vienkāršoti sakot – Latvijas pirmais satelīts no kosmosa uzraudzīs kuģu satiksmi. Tas nodrošinās iespēju reālā laikā iegūt informāciju par kuģu satiksmi visā pasaulē. Satelītam būs trīs Zemes stacijas, kas uztvers tā raidītos signālus. Galvenā Zemes stacija būs Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā Irbenē, rezerves stacija atradīsies Vācijas pilsētā Brēmenē. Plānots, ka nākotnē būs arī trešā Zemes stacija Itālijā, Dienvidtirolē.
Paredzēts, ka „Venta-1” riņķos polārajā orbītā aptuveni 650 kilometrus virs zemes, dažas reizes diennaktī lidojot virs Latvijas. Satelīta izveide izmaksājusi 250 tūkstošus eiro (aptuveni 175 000 latu), kas ietver gan iekārtas izstrādi, gan studentu apmācību tās apkalpošanai.
Jau kopš 2009. gada visu laiku tika atlikta „Venta – 1” palaišana orbītā, jo tika atlikts arī šim mērķim izvēlētās Indijas nesējraķetes starts. Tagad Latvijas zinātnieki Indijas nesējraķetes vietā izvēlējušies Krievijas kosmodromu.
Savukārt Lietuva savu pirmo Zemes mākslīgo pavadoni orbītā plānojuši palaist šovasar. To paredzēts izmantot zinātniskiem eksperimentiem. Tāpat arī pabeigta Igaunijas nanosatelīta „ESTCube – 1” būvniecība un to tuvākajā laikā paredzēts nogādāt Eiropas Kosmosa aģentūras bāzē Franču Gviānā, lai to no turienes aprīlī ar palaistu orbītā. Igauņu satelīta galvenais uzdevums būs veikt eksperimentus ar elektrisko saules buru, kas, pēc zinātnieku domām, var ievērojami uzlabot ceļošanas ātrumu kosmosā, ļaujot pārvarēt lielākus attālumus.
