Vecāki bieži neiesaistās bērnu mācību procesā, jo baidās no skolas attieksmes

Vecāku kustība atzīst, ka vecāku iemesli zemajai aktivitātei izglītības iestādēs nav mainījušies pēdējo desmit gadu laikā.

Tāpat vecāku reālās līdzdalības iespējas pašlaik ir pilnībā atkarīgas no skolas vadītāja gribas, līdz ar to vecākiem bieži vien nav vēlēšanās iesaistīties skolu padomēs, jo to lēmumi skolas vadībai ir tikai rekomendējoši.

Par vienu no iemesliem skolēnu vecāku salīdzinoši mazajai vēlmei līdzdarboties izglītības iestādēs vecāku kustība arī minējusi pedagogu neprasmi sadarboties ar pieaugušo auditoriju un laika trūkumu sagatavot kvalitatīvas tikšanās ar vecākiem.

Vecāku iesaisti procesos izglītības iestādēs arī kavējot skolas administrācijas pretestība – direktori un pedagogi nevēlas, lai vecāki kļūtu par partneriem. Bailes no kontroles, līdz ar to bailes darīt kaut ko ārpus likumā noteiktajiem rāmjiem.

Skolās vērojams arī satura deficīts komunikācijā par izglītības jautājumiem. Vecāki nezina, ko viņiem vajag un kādas viņiem ir tiesības kā vecākiem prasīt no skolas, valsts, sabiedriskajām organizācijām izglītības mērķu sasniegšanai.

Vienlaikus vecāki vēlas aktīvāk līdzdarboties skolās. Vecāku kustības aptaujas rezultāti liecina, ka 82% no aptaujātajiem vecākiem vēlas iesaistīties vecāku līdzdalības jautājumu aktualizēšanā sava bērna izglītības iestādes vai pat visas valsts līmenī.

Par vienu no iespējām, kā panākt lielāku vecāku līdzdalību, vecāku padome minējusi nepieciešamību padarīt skolas vidi demokrātiskāku – demokrātijas principi nedrīkst būt pretrunā ar pedagogu profesionālisma principu.

Jākonkretizē arī skolas padomes darbība, nosakot skaidrus mērķus un uzdevumus, pienākumus un atbildību.

Vecāki arī jāizglīto līdzdalības, satura un metodikas jomā, pieaicinot izglītības ekspertus, izmantojot dažādas formas, piemēram, vecāku skolas konsultācijas, diskusiju klubus, lekcijas.

Pētījumu vecāku kustība veikusi pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma.

BNS/Foto: Shutterstock