Krāšņi rekonstruēts Latvijas Universitātes bibliotēkas nams. FOTO
Latvijas Universitātes (LU) bibliotēkas nams Rīgā, Kalpaka bulvārī 4, ieguvis jaunu, daudz krāšņāku veidolu. Renovētajā vēsturiskajā ēkā tagad darbosies gan bibliotēka, gan Humanitāro un sociālo zinātņu pētījumu centrs.
Restaurētais nams ir nes Kerkoviusa vārdā. Tirgotājs Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss (1831 – 1904) bija Rīgas pilsētas galva no 1890. līdz 1901. gadam. Viņa laikā un ar viņa atbalstu notika pārdomātā Bulvāru loka apbūve, un parku izveide, uzceltas daudzas sabiedriskās būves, daudz darīts Rīgas labiekārtošanā.
Šo Kerkoviusa savrupnamu, kurā tagad atrodas LU bibliotēka, viņa deviņu bērnu ģimenei projektējis Vidzemes guberņas arhitekts Jānis Fridrihs Baumanis. Ēkas projekts ir datēts ar 1874. gadu, bet tā celta līdz 1878. gadam. Trīsstāvu ēka veidota izteiksmīgās neogotikas formās, sekojot neogotikas stila piļu asimetriskajai uzbūves shēmai.
Nonākot Latvijas Universitātes pārziņā 20. gadsimta 40. gados, Kerkoviusa savrupmāja saglabāja sava bijušā īpašnieka garīgos centienus – ēkā mājvietu atrada LU bibliotēka, kas pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados kļuva par atzītu un iecienītu darba vietu ne tikai studentiem un profesoriem, bet arī citu valstu pētniekiem, Latvijas biznesa pārstāvjiem un Rīgas iedzīvotājiem.
Pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstam, LU realizējusi divus projektus ar mērķi pilnveidot humanitāro un sociālo zinātņu pētniecības aprīkojumu un izveidot to darbībai atbilstošu infrastruktūru, lai nodrošinātu mūsdienīgu materiāltehnisko bāzi pētniecības aktivitātēm. Atjaunotā Kerkoviusa nama atklāšana notiks 28. janvārī.
„Līdz ar Kerkoviusa nama renovāciju ne tikai LU bibliotēka ieguvusi otro elpu, savu otro piedzimšanu piedzīvojis valsts nozīmes arhitektūras piemineklis – sava laikmeta garīgās un laicīgās dzīves liecinieks, kas turpmāk būs mājvieta arī Universitātes humanitāro zinātņu institūtiem. LU bibliotēka jau septiņdesmit gadus ir rūpīgi glabājusi mūsu pagātnes kultūras mantojumu, tāpēc Universitātes un Rīgas pilsētas pienākums ir rūpēties, lai arī turpmāk tas tiktu pienācīgi godāts un nodots nākamajām studentu, mācībspēku un pētnieku paaudzēm,” pārliecināts Latvijas Universitātes rektors, profesors Mārcis Auziņš.
LU bibliotēkas ēkas rekonstrukcija tika veikta no 2012. gada aprīļa līdz 2013.gada janvārim saskaņā ar projektētāja SIA „Arhitekta L.Šmita darbnīca” izstrādāto tehnisko projektu.. Renovācijas darbu kopējās izmaksas ir 2 603 657 lati, tai skaitā ERAF projekta „Latviešu valodas, kultūrvēsturiskā mantojama un radošo tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centra zinātnes infrastruktūras attīstība” līdzekļi 1 123 336 lati (ERAF līdzfinansējums 1 005 386 lati un LU finansējums 117 950 lati), projekta „Valsts nozīmes pētniecības centra sociālekonomiskā un sabiedrības vadībā zinātnes infrastruktūras attīstība” līdzekļi 1 059 901 lati (ERAF līdzfinansējums 948 612 lati un LU finansējums 111 289 lati) un LU pašas finansējums 420 419 lati.
