Privātie bērnudārzi iedzīvojas uz vecāku izmisuma rēķina
Jaunie vecāki, savam bērnam nesagaidot vietu pašvaldības bērnudārzā, bezizejas situācijā ir spiesti parakstīt līgumu ar privāto bērnudārzu. Tomēr privātais bērnudārzs, saprotot, ka vecākiem nav izejas, līgumā var ierakstīt absurdus noteikumus. Vecākiem tie gribot negribot jāparaksta.
Šogad Rīgas domes piešķirtais līdzfinansējums 93 latu apmērā ļauj uzelpot tiem vecākiem, kuriem nav iespēju bērnus iekārtot pašvaldības bērnudārzos (līdzfinansējums līdz šim gadam bija tikai 30 latu apmērā). Meklējot dārziņu vai nu tuvāk dzīvesvietai, vai darbam, vecākiem gadījies piedzīvot arī negodprātīgus piedāvājumus, izpētījusi „Neatkarīgā Rīta Avīze”.
Privāto bērnudārzu pakalpojumus Rīgā izmanto apmēram 3400 bērnu un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments ir noslēdzis līgumus ar 71 privāto pirmsskolas iestādi.
Vairāki privātie bērnudārzi nodarbojas ar shēmošanu
„Neatkarīgā Rīta Avīze” uzklausījusi vairāku vecāku piedzīvojumus ar privātajiem dārziņiem. Piemēram, vecākiem tiek prasīts parakstīt papildlīgumu, kas kopējo maksājumu par dārziņa apmeklēšanu palielina par pārdesmit latiem. Citur prasa maksāt daļu naudas ar pārskaitījumu iestādes kontā, bet mazdrusciņ tomēr vajagot skaidrā naudā uz rokas vadītājai. Kāda māmiņa aicināta iesaistīties shēmošanā, lai dārziņš saņemtu domes līdzfinansējumu. Viņa sacīja, ka piedāvājums bijis apmēram šāds: lai mazuli atvedot uz dažām nodarbībām nedēļā, par kurām vecāki samaksātu, galvenais, lai viņš skaitās atskaitēs. Ja bērns nav apmeklējis bērnudārzu, tad to konstatē pašvaldības datu bāzē un iestāde 93 latus par šo audzēkni no Rīgas domes nesaņem.
Kāda cita mamma izlasīja sludinājumu, ka privātais bērnudārzs audzēkņus izglītos... par velti. Viņa noskaidroja, ka formāli dārziņš būšot bez maksas, bet jāmaksā ziedojums – pārsimt latu ik mēnesi.
Vecāki piekrīt, ka pašreizējā kārtība ar 93 latu līdzfinansējumu ir izdevīga un atbalstāma, ja vien dažos privātajos dārziņos cenas netiktu uzskrūvētas. Turklāt atsevišķi jāmaksā par ēdināšanu, tātad kopējā summa mēnesī no vecāku kabatas izripina pietiekami lielu summu.
Izrādās, ka vairāki privātie bērnudārzi vēlas nopelnīt, saņemot gan pašvaldības līdzfinansējumu, gan arī vecāku maksājumus. Vecāki nesaprot, kādēļ maksa par mazuli bērnudārzā paliek līdzšinējā līmenī, kaut arī pašvaldības līdzfinansējums ir pieaudzis vairākkārtīgi.
No pagraba līdz karaļvalstij
Latvijas privāto pirmsskolu biedrības valdes priekšsēdētāja Daina Kājiņa „Neatkarīgajai Rīta Avīzei” gan teica, ka lētākais nebūt nav labākais. Viņa kā privātā dārziņa vadītāja uzskata, ka 180 latu mēnesī ir saprātīga maksa, jo „tas nav bizness ar lētāko cenu”. Ja kāds piedāvā lētāk, tad vecākiem jāizvērtē, kas īsti šajā bērnudārzā notiek. Viņa nenoliedz, ka privāto dārziņu vidū var sastapt daudzveidību, tēlaini izsakoties, no pagraba līdz karaļvalstij.
Pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta izglītības projektu vadītāja Kristīne Graudumniece atgādina, ka, piešķirot pašvaldības līdzfinansējumu, dome privātajiem bērnudārziem prasa ievērot vairākus nosacījumus: jābūt rakstiskam līgumam; jāiesniedz dati par bērnu apmeklējumu; jāizraksta rēķins. Bet Rīgas dome nekontrolē pilnīgi visu! Graudumniece uzsver: „Kad vecāki izvēlas privāto bērnudārzu, viņiem ir jānoskaidro mācību maksa, norēķinu kārtība. Tad tiek noslēgts civiltiesisks līgums starp vecākiem un bērnudārzu. Pašvaldībai šīs iestādes nav pakļautas un iejaukties līgumu slēgšanā vai norēķinu kārtībā nav tiesību. Ja rodas domstarpības, jāskatās, kas līgumā rakstīts.”
Bet, ja no vecākiem pieprasa kaut kādu samaksu skaidrā naudā, ir jāvēršas Valsts ieņēmumu dienestā. „Ja veikalā mums saka – šo izsitīsim ar čeku, bet šo dosiet man rokā, tad taču rodas aizdomas, kāpēc. Vecākiem ir jābūt stingriem un jāprasa ievērot līguma nosacījumus,” piebilst Graudumniece.
