Sprūdžs sašutis, ka Saeima negribēja samazināt deputātu skaitu pašvaldībās, jo iepriekš solīja to atbalstīt
Saeimas deputātu noraidītais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ierosinājums samazināt deputātu skaitu pašvaldībās un mainīt deputāta statusu izgaismo atbalsta trūkumu valdībai Saeimā, uzskata vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP).
Ministrs arī kritizē "Vienotību", kas, pēc viņa teiktā, nespēj ievērot iepriekš panāktās norunas un atkāpjas pati no sava viedokļa, kuru pauda vēl tikai dažas dienas iepriekš.
Sprūdžs ar preses sekretāres Maijas Pētermanes starpniecību atzina, ka "šis balsojums nenoliedzami liecina, ka koalīcija pastāv tikai uz papīra, un atgādina, ka šis nav pirmais gadījums, kad Reformu partijas iniciatīvas negūst pārējo koalīcijas partneru atsaucību".
"Iezīmējas tendence, kad reformas, kuras ir virzītas visu Latvijas iedzīvotāju interešu aizstāvībai, nevis dažu personu, šauru interešu grupu vai varas pārstāvju pašaizsardzības interesēs, tiek publiski izsmietas un kritizētas," uzsvēra ministrs.
"Esam situācijā, kad aizstāvēt vienkāršo Latvijas iedzīvotāju intereses - gan to, kuri vēl nav aizbraukuši, gan to, kuri izmisumā devušies ārpus valsts, - nav koalīcijas interesēs. Vēl vairāk - tie ministri, deputāti, kā arī valsts un pašvaldību darbinieki, kas iestājās par godīgi, caurspīdīgi un labi pārvaldītu valsti, tiek ar dažādiem varas instrumentiem izsmieti un izstumti, lai tikai netraucētu uz āru izskatīties labi," piebilda Sprūdžs.
Ministrs arī kritizēja "Vienotību", norādot, ka "valdībai un tās vadītājam acīmredzot nav atbalsta paša partijā, kuras deputāti nespēj ievērot iepriekš panāktās norunas un atkāpjas paši no sava viedokļa, kuru pauda vēl tikai dažas dienas iepriekš". "Pretstatā tam, ka Reformu partijas deputāti strādā kā vienota komanda, atbalstot savu ministru iniciatīvas, "Vienotība" balso pret sava premjera virzītajiem likumiem," uzsvēra Sprūdžs.
Ministrs atgādināja, ka vēl pirmdien Ministru kabinets atbalstīja gan izmaiņas deputātu statusa likumā, gan ieceri mazināt deputātu skaitu. Visas nedēļas laikā sarunās ar koalīcijas partneriem nebija nekādu indikāciju, ka abus likumprojektus varētu pilnībā noraidīt, stāstīja Sprūdžs un uzsvēra, ka šis bija koalīcijas virzīts likumprojekts, kas valdības sēdē tika atbalstīts bez būtiskiem iebildumiem.
"Pašvaldību deputātu skaita izmaiņas nav jautājums par skaitļiem, bet gan par principu, par rīcībspējīgām, efektīvi pārvaldītām pašvaldībām, kurās katrs deputāts strādā visa novada, nevis atsevišķu tā teritoriju interesēs. Taču izskatās, ka lielākā daļa Saeimas deputātu turpina lobēt un vēlas palikt pie līdz šim bieži izplatītā principa, kad katrs domnieks un katrs pagasts domā tikai par savām interesēm un negrib skatīties uz novada attīstības problēmām kopumā," sacīja ministrs.
Sprūdžs piebilda, ka ar izmaiņām deputātu statusa likumā bija iecere panākt situāciju, ka pēc šīs vasaras pašvaldību vēlēšanām domes deputāta amats vairs netiek pielīdzināts kādam hobijam vai ārpusdarba brīvā laika nodarbībām. Viņš uzskata, ka definējums - pildīt pašvaldību deputāta pienākumus "no darba brīvajā laikā" - ir absurds, ja ir vēlme panākt reālu rīcību un rezultātu. "Taču izrādās, ka Saeimas deputāti nav vēlējušies mainīt izpratni par to, cik nozīmīgs ir domes deputāta amats," atzina Sprūdžs.
Kā ziņots, Saeimas deputāti ceturtdien pirmajā lasījumā noraidīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierosinājumu samazināt deputātu skaitu pašvaldībās un mainīt deputāta statusu, kas iepriekš paredzēja, ka deputāts pienākumus pilda no darba brīvajā laikā.
Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā paredzēja, ka novada domē ievēlamo deputātu skaits noteikts atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā. Ja novadā dzīvo līdz 5000 cilvēku, tad ievēlami ir deviņi deputāti, ja no 5001 līdz 20 000, tad jāievēl 11 deputāti. Ja reģistrēto iedzīvotāju skaits ir no 20 001 līdz 50 000, tad ievēlē 13 deputātus, bet, ja novadā ir vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju, tad ievēlē 15 deputātus. Republikas pilsētas domē ievēlē 13 deputātus, ja iedzīvotāju skaits ir līdz 50 000, bet, ja tas pārsniedz 50 000, tad ievēlē 15 deputātus.
Deputāti arī neatbalstīja iecerētās izmaiņas Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā, kas paredzēja izslēgt normu, kas noteic, ka pašvaldības deputāts savus pienākumus pilda no darba brīvajā laikā.
LETA, Foto: Edijs Pālens/LETA
