Grigule: ir sākusi strādāt "eiro par katru cenu" propagandas mašīna
Partijas "Vienotības” pārstāves, Rīgas mēra amata kandidātes Sarmītes Ēlertes paziņojums, ka centieni apturēt eiro ieviešanu pielīdzināmi referendumam pret latviešu valodu, ir "kārtējais klajais smadzeņu skalošanas mēģinājums”, uzskata Saeimas deputāte Iveta Grigule, kura vāc Saeimas deputātu parakstus, lai apturētu Eiro ieviešanas likuma spēkā stāšanos.
"Mēs pavisam skaidri redzam - ir sākusi strādāt "eiro par katru cenu” propagandas mašīna, lai piemānītu cilvēkus un morāli nospiestu citādāk domājošos politiķus,” šonakt izplatītā paziņojumā pauž Grigule.
Ēlertes paziņojumu Grigule arī dēvē par visciniskāko demagoģiju un meliem, kā arī kārtējo varas mēģinājumu nerēķināties ar savu tautu un apturēt iespēju cilvēkiem paust savu gribu, balsojot referendumā.
"Viņa, labākajās padomju propagandas un PSKP partijas tradīcijās, cenšas izveidot ienaidnieka tēlu - visi, kas nedomā kā valdošie, ir ienaidnieki, un tie ir jācenšas nomelnot,” šonakt izplatītā paziņojumā pauž Grigule.
Politiķe norāda, ka vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir rīkoti referendumi par eiro ieviešanu.
"Vai tad Dānijas valdība 2000.gadā, rīkojot referendumu par valsts pievienošanos eirozonai, centās kaitēt savai tautai, savai valodai un valsts attīstībai? Vai tad Zviedrijas valdība, ļaujot tautai lemt par eiro ieviešanu 2003.gada referendumā, centās kaitēt savas zemes uzņēmējiem un iedzīvotājiem? Vai cilvēki, kuri aģitēja gan par, gan pret eiro pirms tautas nobalsošanas šajās valstīs, bija pret savu nāciju un valodu? Protams, nē! Jo, ja tādi būtu bijuši šo divu ziemeļvalstu politiķu nodomi, tad šodien ne Dānija, ne Zviedrija nebūtu vienas no Eiropas pārtikušākajām valstīm,” uzsver deputāte.
Viņa arī atgādina, ka gan Dānijas, gan Zviedrijas tautas referendumos noraidīja pāreju uz eiro.
Tāpat Grigule atgādina, ka arī Polijas un Čehijas līderi, "ieklausoties savas tautas nospiedošā vairākuma viedoklī, ieklausoties cilvēku vēlmēs”, ir paziņojuši, ka tuvākajā laikā nepievienosies eirozonai. "Ja kāds Polijā vai Čehijā apgalvotu, ka valsts vadītāji tikai tāpēc, ka viņi ir pret eiro ieviešanu, ir savas tautas ienaidnieki, šādu cilvēku labākajā gadījumā uzskatītu par traku,” uzskata politiķe.
Pēc Grigules teiktā, lats uzskatāms par Latvijas valstiskuma simbolu tāpat kā karogs, himna un latviešu valoda. "Šobrīd mūs spiež atteikties lata. Un paraudzīsimies tālākā nākotnē. No kā tad Eiropas birokrāti un pašu vietvaldīši mūs aicinās atteikties rīt vai parīt? Varbūt no mūsu karoga, himnas vai valodas?” jautā politiķe.
Viņa ir pārliecināta, ka, lai tas nenotiktu, ir jāaizstāv lats "tāpat kā pirms gada februāra spelgoņā mēs aizstāvējām savu valodu referendumā”.
"Pievienošanās eirozonai 2014.gada 1.janvārī apliecinās tikai to, ka esam gatavi atdot daļu no savas valsts neatkarības,” uzskata Zaļo un zemniekus savienības pārstāve.
Savā paziņojumā izsaka cieņas apliecinājumu nacionālās apvienības "Visu Latvijai!” - "Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātam Jānim Dombravam, par to, ka viņš, "saskaņā ar savu pārliecību”, Saeimā nobalsoja pret Eiro ieviešanas likumu, un "kuru "Vienotība” grib "tiesāt” par viņa drosmīgo rīcību”.
"Manuprāt, ir vienkārši smieklīgi pārmest Nacionālās apvienības pārstāvim, ka viņš ir it kā balsojis pret savu tautu... Tas ir nožēlojami, ka "Vienotībai”, kura deklarējusi atklātību un tiesiskumu, ir iebildumi un pārmetumi pret sirdsapziņas balsojumu. Un tā jau nav pirmā reize,” uzsver Grigule.
Kā ziņots, Ēlerte vakar izplatītā paziņojumā pauda viedokli, ka Saeimas populistu centieni par katru cenu apturēt Latvijas pievienošanos eiro apdraud Latvijas nākotni, "Tie ļoti līdzinās [Vladimira] Lindermana - [Nila] Ušakova referendumam pret latviešu valodu," norāda politiķe.
"Ja Zaļo un zemnieku savienības deputātes Ivetas Grigules un "Saskaņas centra" faktiskā vadītāja Jāņa Urbanoviča vienošanās apturēt eiro ieviešanas likuma izsludināšanu īstenotos, tā varētu nopietni apdraudēt Latvijas izaugsmi. Populisti un “sarkanie” cenšas sašķelt sabiedrību, lai apturētu Latvijas attīstību, tiktu pie balsīm pašvaldību vēlēšanās un saglabātu varu Latvijas pilsētās. Šie centieni ir ļoti līdzīgi Lindermana-Ušakova referendumam pret latviešu valodu,” pauda Ēlerte.
Kā ziņots, Saeima 31.janvārī otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma Eiro ieviešanas likumu, kas regulēs lata un eiro vienlaicīgas apgrozības periodu, abu valūtu paralēlās atspoguļošanas periodu, skaidrās naudas nomaiņu pret eiro un citus jautājumus. Eiro ieviešanas mērķa datums Latvijā ir 2014.gada 1.janvāris.
Grigulei esot izdevies iegūt 34 deputātu atbalstu referenduma procedūras rosināšanai par Eiro ieviešanas likumu, aģentūrai LETA iepriekš paziņoja politiķe. Opozīcijas deputāte ir "par 99,9% pārliecināta", ka pirmdien, 4.februārī, šos parakstus būs iespējams savākt arī tehniski. Apvienības "Saskaņas centrs" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs apsolījis 31 deputāta parakstus, ja Grigule nodrošinās trīs līdz četru deputātu parakstus, skaidroja deputāte.
Grigule ir risinājusi sarunas ne tikai ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), bet arī ar koalīcijas partiju trīs deputātiem.
Pēc parakstu savākšanas tie tiks iesniegti Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, lai prasītu sākt referenduma procedūru par pieņemto likumu.
Saskaņā ar Satversmes 72.pantu "Valsts Prezidentam ir tiesības apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. Viņam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Šīs tiesības Valsts Prezidents vai viena trešā daļa Saeimas locekļu var izlietot desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā. Šādā kārtā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. (..)".
Savukārt Satversmes 68.pants cita starpā nosaka, ka "Ja to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu, būtiskas izmaiņas nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā izlemjamas tautas nobalsošanā."
Ja prezidents, atsaucoties uz Satversmes 68.pantu vai izmantojot citus juridiskus argumentus, noraidīs 34 deputātu iniciatīvu, tad Grigule ir apņēmusies Bērziņa lēmumu apstrīdēt Satversmes tiesā (ST). Ja arī ST lems deputātiem nelabvēlīgi, tad deputāte vākšot 30 000 iedzīvotāju
parakstu referenduma organizēšanai.
LETA