115 gadi ir cilvēka mūža robeža, uzskata zinātnieki

Jaunais pētījums balstās uz daudzus gadu desmitus vāktiem datiem, un rezultāti publicēti žurnālā "Nature". Pētnieki pieļauj, ka daži izredzētie var sasniegt garāku mūžu, taču šī iespēja esot ļoti maza. Lai atrastu vismaz vienu 125 gadu vecu cilvēku, statistiski vajadzēšot 10 000 reižu vairāk cilvēku, nekā pašlaik apdzīvo mūsu planētu.

Bez izmaiņām jau 20 gadu

Ņujorkas pētnieki analizējuši Cilvēka mirstības datubāzi ("Human Mortality Database") un mirstības rādītājus ilgdzīvotāju (virs 110 gadiem) vidū Francijā, Lielbritānijā, ASV un Japānā. Viņi secina, ka maksimālais mūža ilgums pēc 100 gadu sliekšņa pārkāpšanas nav mainījies jau 20 gadu.

Profesors Jans Feigs no Alberta Einšteina medicīnas koledžas intervijā BBC saka: “Pirmo reizi vēsturē mēs varējām ieraudzīt, ka, šķiet, pastāv maksimālais mūža ilgums. Tā griesti ir 115 gadi.”

Protams, ir izņēmumi. Francūziete Žanna Kalmāna nomira 1997. gadā 122 gadu vecumā. Viņa ir vienīgā tāda rekordiste, kuras mūža ilgums pierādīts ar dokumentiem, un pagaidām nav pārspēta. Kalmāna piedzima, vēl pirms Parīzē uzcēla Eifeļa torni, tikās ar van Gogu, pārdzīvoja divus pasaules karus, pieredzēja gan pirmās lidmašīnas, gan lidojumus kosmosā un datorus.

Atliek gēnu inženierija

Ne visi zinātnieki ir vienisprātis. Profesors Džeimss Vopels no Maksa Planka biedrības Demogrāfisko pētījumu institūta kolēģu apgalvojumu nosaucis par drūmu parodiju, tālu no zinātnes. Viņš atgādina, ka arī senāk izskanējuši pieņēmumi par mūža robežu – 65, 85 un 105 gadi.

Optimisti apgalvo, ka novecošanu var apturēt un nākotnē cilvēki varēšot dzīvot pat 1000 gadu. Tomēr arī eksperimenti ar dzīvniekiem uzrāda dabisku robežu. Profesors Džejs Olšanskis no Ilinoisas universitātes stāsta, ka peles dzīvo vidēji 1000 dienu, suņi – 5000 dienu, un cilvēce, pēc visa spriežot, tuvojas sava dzīves ilguma dabiskajai robežai.

Mūža vidējais ilgums nenoliedzami ir audzis, turklāt pēdējos gadsimtos būtiski, pateicoties medicīnas attīstībai. Iespēja nomirt bērnībā no difterijas tagad ir tikai ļoti nabadzīgās valstīs vai, ja nelaimējas, piedzimstot vakcinācijas pretinieku ģimenē.

Būtiski pagarināt mūžu visdrīzāk būs iespējams tikai, ja zinātnieki spēs pārveidot cilvēka ģenētiku, novērst novecošanas procesus šūnu līmenī. Turklāt tagadējo bērnu mūžu vairs neietekmē infekcijas slimības, bet labas dzīves faktori – daudzi cieš no liekā svara un aptaukošanās.

Teniss, cigaretes, vīns un 122 gadi

Ja lūgt recepti simtgadniekiem, tādas īsti nav. Kalmāna bija fiziski aktīva. Pateicoties finansiālajai nodrošinātībai, viņa nekad nestrādāja, bet baudīja dzīvi – spēlēja tenisu un klavieres, peldēja, skrituļoja, apmeklēja operu, paukojās vēl 85 gados un brauca ar divriteni 100 gadu vecumā. Uz ādas Kalmāna zieda olīveļļu un lepojās, ka viņai nav krunku.

Tomēr viņai bija arī neveselīgi netikumi – no 21 gada viņa smēķēja un atmeta tikai 117 gados, regulāri dzēra portvīnu un nedēļā apēda apmēram kilogramu šokolādes. Kalmānas vienīgā meita nomira 36 gados no pneimonijas, vienīgais mazdēls 36 gados aizgāja bojā autoavārijā.

Tomēr viena kopīga īpašība ilgdzīvotājus varētu vienot – mierpilna attieksme pret dzīvi. Tāda bija raksturīga arī Ksenijai Mitušovai no Daugavpils novada, kura mūža nogalē bija ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas vecākā iedzīvotāja. 2012. gadā tikai apmēram mēnesi pirms savas 113. dzimšanas dienas simtgadniece nomira.

Sirmā kundze, kuras miers un sirds mīļums bija pārsteidzošs, bija cēlusies no Lietuvas, kur dzimusi vecticībnieku ģimenē ar 11 bērniem. Pati izaudzinājusi trīs dēlus un lepojās ar sešiem mazbērniem un septiņiem mazmazbērniem. Viņa neprata lasīt un rakstīt, toties mīlēja dziedāt.

Par savas ilgās dzīves recepti Mitušova sauca ticību Dievam, ļaunā nepieminēšanu un cieņu citam pret citu. Viņa nelietoja medikamentus un no ārstiem turējās pa gabalu, tāpat kā no alkohola glāzītes. Arī ilgdzīvotājas tēvs un vectēvs pārkāpa gadsimta slieksni.

ASV pētnieki no T. H. Čana Sabiedrības veselības skolas Bostonā noskaidrojuši, ka regulārs baznīcas apmeklējums vidēji par pieciem mēnešiem pagarina dzīvi. Baznīcā gājējiem (ne tikai Ziemassvētkos) risks nomirt no sirds kaites esot par 27% zemāks, un nāvējošs audzējs draudot par 21% mazāk.

Anda Leiškalne/Foto: Reuters/Scanpix/LETA, Naujenes pagasta padome