SVF pārstāvis: īstenojot augstākās izglītības reformas, izglītības kvalitāte kāps
Ja tiks īstenotas iecerētās reformas augstākajā izglītībā, tās kvalitāte augs, šādu viedokli šodien lekcijā par Latvijas tautsaimniecības atkopšanos no krīzes pauda Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pastāvīgais pārstāvis Latvijā Deivids Mūrs.
Viņš atzina, ka augstākā izglītība Latvijā patlaban ir "karsts temats". Augstākās izglītības reformu īstenošanai izšķirošs ir politiskais atbalsts, vērtēja SVF pārstāvis.
Viņš norādīja uz vairākām problēmām augstākās izglītības nozarē, piemēram, ierobežotie izglītības nozares resursi ir izkaisīti ļoti daudzās institūcijās. Augstskolu skaits Latvijā ir ļoti liels, mūsu valsts izceļas uz citu valstu fonu, ja rēķina augstākās izglītības iestāžu skaitu pret iedzīvotāju skaitu. Arī augstākās izglītības kvalitāte ir zemāka nekā kaimiņvalstīm, piemēram, ja vērtē doktora grādu ieguvušo skaitu. Turklāt demogrāfijas tendences veicina studentu skaita samazināšanos.
Mūrs atzina, ka valdība ir strādājusi augstākās izglītības nozares pilnveidošanai - tiek uzlabots akreditācijas process augstākajā izglītībā, ir apņemšanās nodrošināt budžeta vietas labas kvalitātes programmām, kas piedāvā darba tirgus vajadzībām atbilstošu izglītību, plānota arī augstākās izglītības sektora koncentrācija. Reformu gaitā ir svarīgs dialogs un politiskais atbalsts, vērtēja SVF pārstāvis.
Viņš pievērsās arī arodizglītības jautājumam, pozitīvi vērtējot resursu koncentrāciju mazākā skaitā institūciju, jo sevišķi tamdēļ, ka samazinās audzēkņu skaits mācību iestādēs.
Bez augstākās un profesionālās izglītības kvalitātes paaugstināšanas SVF kā prioritārās jomas reformu veikšanai norāda arī tieslietu sistēmu un valsts uzņēmumu pārvaldības struktūru un caurspīdīgumu, un arī šiem jautājumiem Mūrs pievērsās lekcijā.
Viņš aicināja uzlabot tiesu sistēmas efektivitāti civillietās, kur izskatīšanas termiņi patlaban ir zemāki nekā Eiropas Savienības standarti. Vienlaikus viņš norādīja arī uz paveikto šajā jomā - ieviestas videokonferences tiesās, nolemts publicēt anonīmus tiesu lēmumus, lai veicinātu atklātību.
Mūrs savā uzrunā atskatījās uz iemesliem, kāpēc Latvija 2008.gadā bija spiesta lūgt starptautisko palīdzību, raksturoja mūsu valsts ekonomikas pārkaršanu pirms krīzes, tautsaimniecības rādītājus krīzes laikā un ekonomikas atkopšanos.
Kā ziņots, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi augstākās izglītības un zinātnes reformu īstenošanas rīcības plāna 2013.-2014.gadam projektu. Ministrija iecerējusi koncentrēt rīcības trīs galvenajos virzienos - studiju un zinātniskās darbības kvalitātes paaugstināšana, augstākās izglītības un zinātnes sektora konsolidācija un efektīvā resursu izmantošana, kā arī augstākās izglītības un zinātnes internacionalizācija un starptautiskās konkurētspējas paaugstināšana.
LETA
