Krievijas politiķis: kara veterāni Baltijā cieš, jo kļuvuši no atbrīvotājiem par "okupantiem"
Krievijas parlamenta abu palātu starptautisko lietu komitejās ir ierosināts izveidot īpašu fondu, kas palīdzētu Otrā pasaules kara veterāniem, kuri dzīvo Baltijas valstīs, paziņoja parlamenta augšpalātas Federācijas padomes starptautisko lietu komitejas vadītājs Mihails Margelovs.
Šāds priekšlikums izteikts abu komiteju kopīgā paziņojumā "Par pasākumiem Lielā Tēvijas kara (LTK) veterānu sociālajam atbalstam Baltijā".
"Ir nepieciešams .. iespējami ātrāk izveidot sabiedrisku fondu, kurš sniegtu adresētu materiālu un citādu palīdzību Baltijas [valstu] LTK veterāniem, kuriem vienu vai otru formālu iemeslu dēļ ir liegts šāds atbalsts no Krievijas valsts puses," paskaidroja Margelovs.
Viņš pauda uzskatu, ka šāda fonda līdzdibinātāji varētu būt sabiedrisko apvienību pārstāvji, kā arī sociāli orientētas lietišķās aprindas, tostarp Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienība un Tirdzniecības un rūpniecības palāta.
"Ir nepieciešams neatliekami sākt darbu šāda fonda veidošanai, lai jau tuvākajā laikā Baltijas veterāniem antifašistiem tiktu sniegta atbilstoša palīdzība vajadzīgajā apmērā. Turklāt ir jāizdara grozījumi spēkā esošajā likumā "Par veterāniem", lai tiktu izveidoti materiālas adresētas palīdzības sniegšanas mehānismi federālo varas orgānu līmenī šai pilsoņu kategorijai, kas dzīvo ārvalstīs," sacīja Margelovs.
"Mēs esam norūpējušies par kara veterānu stāvokli šajās valstīs - viņi ir personas bez pilsonības kā Lietuvā vai tā sauktie "nepilsoņi" Latvijā un Igaunijā. Šiem cilvēkiem praktiski ir liegta pienācīga sociālā aizsardzība, viņi tiek pakļauti morālai un citu veidu apspiešanai un diskriminācijai līdz pat kriminālvajāšanai saistībā ar antifašistisku darbību," uzsvēra Margelovs.
Viņš sacīja, ka rēķinās ar to, ka atbalsts šāda fonda darbības uzsākšanai tiks sniegts arī no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas puses.
"Pati šo valstu eksistence kļuva iespējama, arī pateicoties antihitleriskās koalīcijas karavīru un pirmām kārtām Lielā Tēvijas kara veterānu varoņdarbam, kuri nežēloja ne spēkus, ne asinis, ne pašu dzīvību, lai sasniegtu dižo uzvaru pār fašismu," teica Margelovs.
Viņš sacīja, ka Krievijas parlamentā pamatotu satraukumu izraisa Latvijā izskatīšanas stadijā esošais likumprojekts "Par Otrā pasaules kara laikā mobilizēto personu statusu". Margelovs apgalvoja, ka šis likumprojekts pēc būtības "turpina oficiālās Rīgas līniju legalizēt bijušo esesiešu kā mobilizācijas SS apakšvienībās upuru statusu un mēģina atcelt "SS Latviešu brīvprātīgo leģiona" piederību noziedzīgām organizācijām atbilstoši Nirnbergas starptautiskā militārā tribunāla statūtiem un tā piespriestajam apsūdzošajam spriedumam".
"Atšķirībā no Otrā pasaules kara veterāniem, kuri dzīvo NVS, antihitleriskās koalīcijas valstīs, Vācijā, Izraēlā, Baltijas valstu veterāni, kas cīnījās pret nacistisko mēri PSRS, ASV, Lielbritānijas un to sabiedroto pusē, tagadējās Baltijas valstu vadības "mērķtiecīgas politikas" rezultātā vēl arvien ir pēc būtības vienīgie veterāni, kuru tiesības tiek aizskartas daudzās dzīves jomās," apgalvoja Margelovs.
Viņš arī apgalvoja, ka "pārliecinošs vairākums no vairāk nekā 12 tūkstošiem LTK veterānu Baltijas valstīs šodien dziļi cieš tāpēc, ka pēc savu valstu politiskās elites gribas viņi ir pārvērtušies no atbrīvotājiem no "brūnā mēra" par "okupantiem", viņiem tiek maksāta vismazākā iespējamā pensija, viņiem ir liegtas nopelniem atbilstošas piemaksas, medicīniskā apkalpošana ar atvieglojumiem, un tamlīdzīgi".
"Turklāt ir runa par cilvēkiem, kuru vecums jau pārsniedz 80 gadus un kuriem ir vajadzīgi īpaši medicīniskie, sociālie un citi atbalsta pasākumi," piebilda Margelovs.
