No gripas miris jau 21 cilvēks; epidēmiju prognozē vēl vairākas nedēļas

Salīdzinājumam SPKC pārstāvis norādīja, ka pagājušajā gripas sezonā ar gripas izraisītām komplikācijām epidēmijas laikā mira vien 11 cilvēku. Turklāt patlaban gripas epidēmija ir tikai pusē, un tā tupināsies vēl piecas līdz sešas nedēļas.

Šogad biežāk nekā citus gadus ar gripu slimo piecus līdz 14 gadu veci bērni. Bieži vien gripa tiek konstatēta bērniem vecumā līdz četriem gadiem. Savukārt pretēji iepriekšējos gados novērotajām tendencēm šogad ar gripu mazāk slimo pieaugušie un pensijas vecuma cilvēki.

Pašlaik augstākā saslimstība ar gripu konstatēta Liepājā. Tur, rēķinot uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, gripa konstatēta aptuveni 1000 iedzīvotāju.

Perevoščikovs arī pastāstīja, ka gripas izplatība ir augsta arī citās valstīs, kur ar šo slimību šogad slimo vairāk iedzīvotāju nekā pērn. Šāda situācija ir, piemēram, Zviedrijā.

Savukārt medicīnas profesore Ludmila Vīksna aicināja iedzīvotājus sekot līdzi savam veselības stāvoklim un, ja rodas aizdomas par gripu, nekavējoties doties pie ārsta.

Speciāliste arī uzsvēra ‒ ja pacientam ir konstatēta gripa, tās ārstēšanai jālieto tieši gripai paredzētie medikamenti, vienlaikus minot, ka slimības gaitā nav lielas jēgas ar medikamentiem censties samazināt ķermeņa temperatūru. Speciāliste arī aicināja iedzīvotājus gripas periodā bez vajadzības pārāk neaizrauties ar dažādu vitamīnu lietošanu. Vienīgais ieteicamais, pēc viņas teiktā, varētu būt C vitamīns.

Mediķi atgādināja, ka gripa sākas pēkšņi ar paaugstinātu temperatūru, pat līdz 39–40 grādiem, galvassāpēm, laušanas sajūtu kaulos un muskuļos, sausu klepu. Tai var būt arī nopietnas komplikācijas, piemēram, pneimonija, bronhīts, vidusauss iekaisums, miokardīts un citas.

Gripas apdraudējuma laikā ir svarīgi ievērot personīgo higiēnu, tostarp biežāku roku mazgāšanu, it īpaši pēc saskarsmes ar saslimušo cilvēku. Svarīgi, lai saslimušais apzinātos, ka, neievērojot piesardzības pasākumus, viņš var inficēt savus kolēģus, tuviniekus, visus apkārtējos, kas atrodas vienā telpā.

Organisma pretošanās spējas ir noteicošais faktors tam, kā noritēs slimība, tādēļ ir ļoti svarīgi visos iespējamos veidos šo pretošanās spēju stiprināt. Ja cilvēks izlemj potēties pret gripu, jārēķinās, ka imunitāte izstrādāsies divu nedēļu laikā. Noteikti ieteicams ierobežot atrašanos lielos cilvēku pūļos, pēc iespējas biežāk vēdināt telpas, lai samazinātos vīrusu koncentrācija telpās, kur uzturamies.

Biežāk nekā ierasts jāmazgā rokas, jo vīrusi organismā viegli var iekļūt, ar rokām aizskarot muti un degunu. Ieteicams arī telpās mitrināt gaisu. Vairāk nekā ierasts jādzer šķidrums, jāēd vitamīniem bagāti produkti. Ja mājās jau kāds ir saslimis, nevakcinētām personām, kas pieder riska grupām, ieteicams profilaktiski lietot pretgripas medikamentus, iepriekš gan konsultējoties ar ģimenes ārstu.

Skolās jāievēro papildu profilakses pasākumi – saslimušais skolēns pēc iespējas ātrāk jāizolē no citiem bērniem (jānosaka mājas režīms), jāvēdina telpas, tās rūpīgi jāmazgā un jātīra, izmantojot sadzīves mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus, jāpievērš uzmanība koplietošanas priekšmetiem, jānodrošina vienreiz lietojamās glāzes dzeramajam ūdenim, jānodrošina šķidrās ziepes, vienreizlietojamie dvieļi, jāierobežo kopīgu pasākumu rīkošana iekštelpās.

Bērnudārzos papildus jāveic bērnu apskate no rīta pirms pieņemšanas grupā, nevar pieņemt slimus bērnus, nekavējoties jāizolē saslimušie bērni no pārējiem, jāizmanto tikai viegli mazgājamas rotaļlietas, mīkstās rotaļlietas jāapstrādā ar ultravioletajām (UV) lampām, rūpīgi jāmazgā un jātīra telpas (izmantojot sadzīves mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus), pievēršot uzmanību koplietošanas priekšmetiem, traukiem, rotaļlietām, durvju rokturiem, ūdensvadu krāniem, jāvēdina un jāmitrina gaiss telpās, jāierobežo kopīgu pasākumu rīkošana un bērnu pārvietošana uz citām grupām, bērnu pastaigu laikā, ja iespējams, telpas jāapstaro ar UV lampām, kā arī jāinformē vecāki par saslimšanu un profilakses pasākumiem