Austris Grasis dzīvo meža vidū un uztraucas par latviešu valodu. FOTO

Pagājušā gadsimta beigās Grasis Latvijā tautas mīlestību izpelnījās kopā ar dēlu Kristapu izpildot dziesmu „Zeme, zeme”, kurā bija jūtamas tautas brīvības alkas. Vienlaikus viņš Francijā nodibināja un pārvaldīja latviešu centru – pili „Abreni”, kurš nu jau sen kā ir pārdots. Tagad Grasis dzīvo Mazsalacas pusē, bet ir saistīts arī ar savu kādreizējo mītnes zemi Vāciju – viņš rūpējas par latviešu valodas studijām Bonnas universitātē. Grasis nesen Rietumeiropas latviešu laikrakstam „Brīvā Latvija” sniedzis interviju par latviešu valodas problēmām.

Grasis neslēpj rūgtumu, ka Latvijas valsts neizrāda interesi par latviešu valodas pasniegšanu Vācijā: „Latviešu valodas mācības (Bonnas) universitātē ir kļuvušas vēl jo aktuālākas tāpēc, ka Vācijā ir daudz jauniebraucēju no Latvijas. Pats galvenais – viņiem ir interese studēt latviešu valodu. Un būs! Jo, raugi, Bonnas latviešu skoliņā mācās 15 bērni, kuru vecāki, lai gan daļa precējušies ar vāciešiem, ir ieinteresēti skolot savus bērnus latviešu valodā.

Bet... pēdējais finansiālais atbalsts no Latvijas valdības ienāca pirms pieciem gadiem! Aizvadītajā gadā, uzrunājot korporācijas, pāris nedēļu laikā izdevās savākt 3000 eiro – maksu par viena semestra mācībām. Tātad interese ir! Latviešu valodas valsts aģentūra nesniedz nekādu atbalstu, esmu runājis gan ar kultūras, gan izglītības ministru. Atsaucības diemžēl darbos nav bijis. Tiklīdz izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis būs atkal darbā, došos pie viņa. Šobrīd docētāja Anita Kaņepe mācības vada bez samaksas, bet tā taču nav normāla situācija.”

„Mēs joprojām dzīvojam krieviskā vidē”

Grasis teic, ka viņu ļoti uztrauc arī latviešu valodas situācija Latvijā un teic, ka mēs joprojām dzīvojam padomiskā, krieviskā vidē: „Mēs joprojām dzīvojam krieviskā vidē. Padomju laiku ietekme turpinās visos līmeņos. Piemēram, reklāma, ko skatām televīzijā, klausāmies radio un lasām avīzēs. „Kāposti skābēti”, nevis vienkārši latviski – „skābēti kāposti” lasām uz etiķetes. Sludinājumos raksta: „Nopirkšu dzīvokli Rīgas centrā”, ”Siers Krievijas fasēts Smiltenē” un tā tālāk.

Neviens to neaptur. Bet kā būtu, ja pie sarunu galda aicinātu „Maxima” un  „Rimi” vadību un teiktu – kungi, jūs Latvijā nopelnāt milzu naudu, vai tad nevarētu izrādīt lielāku cieņu pret  šīs valsts valodu! Vai jūs savās valstīs pieļautu, ka kropļo jūsu valodu!?  „Spicē” 80% reklāmu mani uzrunā krievu valodā. Bet es šo valodu neprotu! „Lattelekoms”  mani aicina izvēlēties valodu, kurā ar viņiem sazināties. Kāpēc? Valsts valoda taču ir latviešu! Televīzijā monotona balss pārklāj oriģinālvalodas tekstu – sausa, samocīta, emocionāli neatbilstoša valoda. Kaut gan ekrānā vajadzētu parādīties subtitriem latviešu valodā. Tas turklāt veicinātu svešvalodu apguvi. Taču subtitri parādās raidījumos krievu valodā. Man mēģina iestāstīt – lai kurlmēmie saprastu. Ko tad darīsim ar aklajiem! Piedodiet šo cinismu, taču tas viss tikai veicina apziņu, ka bez latviešu valodas mierīgi var iztikt. Aizbildinājums – tās ir privātfirmu samaksātas reklāmas, kurās mēs nevaram iejaukties, – neiztur kritiku.

Pirms pāris gadiem devos līdzi  Latvijas Valsts valodas galvenajam inspektoram Antonam Kursītim – bijām „ Galerijas Rīga” veikalos. Un neatklājām nevienu pārkāpumu – visas pārdevējas runāja latviešu valodā, preču instrukcijas bija iztulkotas. Taču – gados jaunās krievu pārdevējas sūkstījās: mēs labprāt runātu latviski, taču latvieši paši pāriet uz krievu valodu. Ko nu?!”