Dzejnieka bēru dienā aicina pieminēt Ziedoni, veltot laiku viņa daiļradei
Vēloties pieminēt dzejnieku un publicistu Imantu Ziedoni un apliecināt viņa gara nemirstību, nodibinājuma "Rīga 2014" brīvprātīgie organizē akciju "Ziedonis ir dzīvs!", informēja nodibinājuma sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Linda Pastare.
Dienā, kad notiks atvadīšanās no izcilā dzejnieka un publicista, ikviens Ziedoņa daiļrades cienītājs aicināts plkst.14 balsī, klusināti, domās, dziesmā, no grāmatas, no galvas, no datora, mājās, darbā vai uz ielas, bet no sirds lasīt Ziedoņa darbus.
Akcijā piedalīties aicināts ikviens, to darīs arī Eiropas kultūras galvaspilsētas gada brīvprātīgie, kuru skaits jau pārsniedzis tūkstoti, kļūstot par lielāko un straujāk augošo kultūras jomas brīvprātīgā darba kustību Latvijā, norādīja Pastare.
Atvadīšanās no tautā iemīļotā dzejnieka un publicista notiks trešdien, 6.martā, Rīgas Domā. Zemes klēpī viņš tiks guldīts Engures novada Ragaciema kapos.
Laikā no plkst.10 līdz 13 Doma baznīcas durvis būs atvērtas ikvienam, kurš vēlēsies atvadīties no izcilā dzejnieka, bet plkst.13 sāksies viņam veltīts dievkalpojums, ko vadīs mācītājs Juris Rubenis.
Kā ziņots Ziedonis mūžībā aizgāja 27.februārī 79 gadu vecumā. Viņš bija latviešu dzejnieks, publicists, īsās prozas (epifāniju) autors, tulkotājs, scenārists, viens no populārākajiem latviešu literāro pasaku autoriem, kā arī spilgts atmodas laika politiskais darbinieks.
2002.gadā Ziedonim piešķirta Ministru kabineta balva par mūža ieguldījumu latviešu kultūrā un izcilu veikumu latviešu literatūrā, bet 2008.gadā viņš saņēma Atzinības krustu. Ziedonis saņēmis starptautiskas atzinības Hansa Kristiana Andersena vārdā nosaukto pasaku meistara diplomu, internacionālo Januša Korčaka medaļu un Goda diplomu par aktīvu darbību bērnu kultūras attīstībā.
Saskaņā ar bibliotēku sniegtajām atskaitēm par literāro darbu izmantojumu bibliotēkās, kuras datus apkopo AKKA/LAA, Ziedonis ir lasītākais starp latviešu dzejniekiem. AKKA/LAA reģistrētas 464 dziesmas ar Ziedoņa vārdiem.
Ziedonis 2012.gadā saņēma arī Autortiesību bezgalības balvu par plašu un ilgstošu "Krāsaino pasaku" izmantojumu. Grāmata pirmoreiz izdota 1973.gadā, tulkota rumāņu, franču, bulgāru, krievu, vācu, poļu, armēņu, gruzīnu un citās valodās.
LETA/ Publicitātes attēls
