Nauda iztērēta, jēgas nekādas. Jaunā pusceļa māja pie Strenču slimnīcas stāv tukša. VIDEO

Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca, ņemot vērā valdības pieņemtās Iedzīvotāju garīgās veselības uzlabošanas pamatnostādnes, izbūvēja un aprīkoja pusceļa māju.

"Mūs ir dažādos laikos apmeklējuši dažādi ministri, kuri sapratuši vēlmi sniegt šo pakalpojumu, vārdiski izteikuši vēlmi palīdzēt, bet līdz šim reāli nav piešķirts neviens lats," "De facto" pastāstīja "Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas" valdes locekle Maija Ancveriņa.

Strenču slimnīca aprēķinājusi, ka pusceļa mājas uzturēšanai ik gadu nepieciešami ne vairāk kā 30 tūkstoši latu. Pašlaik tiekot skaidrots, vai tā uzskatāma par veselības aprūpi vai sociālo pakalpojumu, kas attiecīgi maina finansējuma avotu – no Veselības ministrijas uz Labklājības ministriju.

"Tas ir brīnišķīgs projekts, no vienas puses, jo ir plānots pārvirzīt no slimnīcas uz pusceļa māju (..) bet ir jautājums, kam īsti šis pakalpojums ir jāfinansē, un te ir sadūrušās intereses, jo mēs uzskatām, ka tas nav klasisks veselības aprūpes pakalpojums, jo tur pacientam tiek mācītas viņa sociālās prasmes un vairāk būtu jāiesaista pašvaldība un, iespējams, jārunā ar Labklājības ministriju," norādīja Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško.

Savukārt Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš atzina, ka par šo tēmu ļoti sen nav runāts. "Tā saruna varbūt bija pašā pirmajā brīdī – tad, kad bija kaut kas radīts, tad nu sākām domāt, ko ar to radīto darīt. Bet, tā kā toreiz īsta risinājuma nebija, tad tā problēma arī tā palika," viņš paskaidroja raidījumam.

Tā vietā no Strenču slimnīcas ik gadu uz pansionātiem ilgstošai aprūpei nosūta aptuveni 40 cilvēku ar garīgās veselības traucējumiem.

Toties Veselības ministrija gatavo kārtējo dokumentu iedzīvotāju garīgās veselības uzlabošanai. Tā īstenošanai no budžeta būs vajadzīgi aptuveni 32 tūkstoši latu papildu līdzekļu. Arī šajā plānā iekļauta koncepcijas rakstīšana par pusceļa māju attīstīšanu, bet ne finansējums jau esošajai.

Tikām salīdzinoši veiksmīgi attīstījušās pusceļa mājas, kas ir Labklājības ministrijas uzraudzībā. Bet šī ministrija savukārt sagatavojusies daudz plašākiem plāniem – samazināt veselības aprūpes iestādēs dzīvojošo skaitu pat par divām trešdaļām jeb aptuveni trim tūkstošiem cilvēku. Tas nozīmē, ka pusceļa māju pakalpojums kļūs daudz svarīgāks.