Latvijā cilvēki visvairāk mirst asinsvadu slimību un audzēju dēļ
Latvijā cilvēki visbiežāk mirst sirds un asinsvadu slimību dēļ, no ļaundabīgajiem audzējiem un tā dēvētajiem ārējiem nāves cēloņiem (pašnāvības, transporta negadījumi, ugunsgrēki un citi).
Gan pirms desmit gadiem, gan tagad mirstības galvenie cēloņi ir trīs. Pirmajā vietā jeb 54 procentos gadījumu tās ir sirds un asinsvadu slimības, turklāt sievietēm mirstība nedaudz augstāka nekā vīriešiem. Otrajā vietā (21 procents) ir ļaundabīgie audzēji, un dinamikā mirstība ar tiem pieaug; vīriešu mirstība ar audzējiem ir augstāka nekā sievietēm. Trešajā vietā (seši procenti) ir ārējie nāves cēloņi (pašnāvības, transporta negadījumi, ugunsgrēki un citi), kas samazinās, bet vīriešu vidū ir daudz augstāka mirstība nekā sievietēm, raksta „Neatkarīgā Rīta Avīze”.
Slimību un profilakses centra direktore Inga Šmate saka: „Liela atbildības daļa par savas veselības saglabāšanu un uzlabošanu gulstas uz pašu iedzīvotāju pleciem. Būtiskākie iedzīvotāju veselību ietekmējošie riska faktori ir neveselīgi dzīvesveida paradumi un to sekas – paaugstināts asinsspiediens, paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, liekais svars, aptaukošanās un neveselīgi uztura paradumi, mazkustīgs dzīvesveids, smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana, stress. Lielāko daļu hronisko slimību var novērst, mainot iedzīvotāju dzīvesveida paradumus, un šajā ziņā katram jāsāk pašam ar sevi.”
2011. gadā Latvijā reģistrēti 28 540 nāves gadījumu. 15 673 gadījumos nāve iestājās asinsrites slimību dēļ, 5885 onkoloģisko slimību dēļ, bet 1839 nāvi izraisīja ārējie apstākļi, no kurām 440 bija pašnāvības.
„Neatkarīgā Rīta Avīze” apkopojusi Latvijā pieejamos datus par iedzīvotāju mirstības rādītājiem pēdējos desmit gados, un secinājums ir tāds, ka situācija nav būtiski mainījusies. No vienas puses, tas nozīmē, ka cilvēki ar slimībām nenomirst vairāk, taču, no otras puses – nav panākti būtiski uzlabojumi, lai varētu teikt, ka iedzīvotāju mirstības rādītāji, tostarp ar slimībām, kuras varētu laikus atklāt un izārstēt, būtu samazinājušies.
No datiem izriet, ka ir atsevišķas nāves cēloņu grupas, kurās mirstība ir samazinājusies, piemēram, ārējie nāves cēloņi – 2001. gadā tie bija par iemeslu 158,4 nāves gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, bet 2011. gadā – 89,4, ko var uzskatīt par pozitīvu ziņu. Mirstība ar asinsrites sistēmas slimībām samazinājusies pavisam nedaudz, savukārt pieaugusi mirstība ar audzējiem, gremošanas sistēmas slimībām, tāpat elpošanas, kā arī endokrīnās sistēmas slimībām, arī psihisko un uzvedības traucējumu dēļ.
