Pacientus sūta uz datortomogrāfiju, bet nestāsta par riskiem

Portāls kasjauns.lv pārliecinājās – tā notiek arī Latvijā. Pat izglītoti un zinoši pacienti, saņemot nosūtījumu uz šo izmeklējumu, neaizdomājas, ka ietekme būs līdzīga rentgenam, taču trīs reizes stiprāka.

Iespējamais ļaundabīga audzēja risks, kas ir saistīts ar datortomogrāfiju, ir rosinājis radiologus uz domām, ka pirms katras datortomogrāfijas būtu jāiegūst pacienta informēta piekrišana šī izmeklējuma veikšanai, raksta „JAMA Internal medicin”

Datortomogrāfija (DT) ir rentgenizmeklēšanas metode, ar kā palīdzību tiek iegūti cilvēka ķermeņa un orgānu šķērsgriezuma attēli, tādēļ šī metode ir daudz precīzāka un informatīvāka nekā parastais rentgenattēls.

Datortomogrāfiju lieto deguna blakusdobumu, galvas smadzeņu, vēdera dobuma orgānu, iegurņa orgānu, lielo asinsvadu, krūšu kurvja un mugurkaula un ekstremitāšu izmeklēšanai.

Modernizēts rentgens

 Izmeklēšanas laikā pacients guļ uz īpaša galda ap kuru riņķo rentgenspuldze. Svarīgākais, lai pacients uz galda nekustētos. Ja izmeklē krūšu kurvi vai vēderu, tad pacientam liek uz 20 – 30 sekundēm aizturēt elpu.

 Dažkārt nepieciešams vēnā ievadīt kontrastvielu, no kuras parasti rodas siltuma sajūta. Ja izmeklējums paredzēts ar kontrastvielu, tad pirms izmeklējuma pacientam nepieciešams noteikt nieru bioķīmiskās analīzes - kreatinīnu.

 Starojuma deva šīs procedūras laikā ir augstāka, nekā veicot parasto rentgenuzņēmumu, taču izmeklēšanas risks ir minimāls un blakusefektu nav.

Izmeklēšana ar datortomogrāfiju nav ieteicama grūtniecēm, izņemot gadījumos, ja iegūstamā diagnostiskā informācija atsver izmeklēšanas risku. Tomēr jaunākās paaudzes kompjūtertomogrāfi ir izstrādāti tā, lai pēc iespējas samazinātu jonizējošā starojuma devu, ko saņem pacients. Rentgena spuldze kustas ātrāk un apstarošanas laiks samazinās.

Savukārt kontrastvielu nedrīkst ievadīt, ja pacientam ir alerģija pret jodu. Šādos gadījumos pacientam ir jābrīdina medicīniskais personāls.

„Kurš pacients gan to vēl nezina, ka datortomogrāfija ir rentgena izmeklēšanas veids?” brīnās ginekologs un dzemdību speciālists Juris Kociņš. Viņš atzīst, ka savām pacientēm bez īpašas vajadzības šo pārbaudi nenozīmē. Jo sevišķi grūtniecēm. Tomēr viņš uzskata, ka risks ir minimāls. Daktera praksē nav bijuši gadījumi, ka izmeklēšana ar rentgena starojumu būtu radījusi kādus sarežģījumus vai bērna attīstības traucējumus. „Mūsdienās medicīnas aparatūru ar tādu drošības garantiju taisa, ka dažos gadījumos pat grūti veikt izmeklēšanu,” skaidro dakteris. Arī no savas bērnības viņš atceras, ka Mazsalacas doktorātā, tajā pašā telpā, kur ikdienā pieņēma dakteris, stāvēja rentgena aparāts. Ārsts nodzīvoja līdz sirmam vecumam un nekas neliecināja par to, ka viņa veselību varētu būt ietekmējusi ikdienas uzturēšanās pie rentgena aparāta.

„Es nesaprotu, kas ir ieinteresēts šīs tēmas cilāt,” saka dakteris un aicina padomāt par biznesiem, kam šīs pārspīlētās bailes par drošību varētu nest ienākumus.

Jebkurš Zemes iedzīvotājs ikdienā ir pakļauts nelielai radiācijai, ko sauc par fona starojumu. Dzīvās būtnes tam ir lieliski pielāgojušās un nekādas jūtamas izmaiņas veselībā tas nerada. Cilvēks ar fona starojumu saņem līdz 3 milizīvertiem (mSv) gadā.

Ja gada laikā, papildus 3 mSv cilvēks saņem vēl līdz 1 mSv, tā tiek uzskatīta par pilnīgi nekaitīgu.

Ja ar lidmašīnu pārlidojam no Rīgas uz Ņujorku, papildus saņemam 0,1 mSv.

Rentgena kabinetā pacients saņem papildus 0,08 mSv.

Savukārt, veicot datortomogrāfiju, cilvēks papildus saņem 8 mSv. Tomēr ieguvums veselībai no šī izmeklējuma noteikti ir daudz lielāks, nekā iespējamās negatīvās sekas.

Salīdzinot — lai saslimtu ar staru slimību, nepieciešams īsā laikā saņemt 500 mSv.