Latvija ir vienīgā eirozonas kandidātvalsts, kas ar lielu rezervi izpilda visus Māstrihtas kritērijus
Latvija patlaban ir vienīgā eirozonas kandidātvalsts, kas ar lielu rezervi izpilda visus Māstrihtas kritērijus, pirmdien žurnālistiem sacīja "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.
Trīs svarīgākos kritērijus - inflācijas, budžeta deficīta un valsts parāda līmeņa kritēriju - patlaban izpilda tikai Latvija un Bulgārija. Vienotajam valūtas kursa mehānismam II pašlaik pievienojusies tikai Latvija un Lietuva.
Bankas analītiķi prognozē, ka turpmākā eirozonas paplašināšanās noritēs ļoti lēni, jo lielākā daļa valstu pievienošanos uz vairākiem gadiem ir atlikušas. Galvenais iemesls ir tas, ka, izņemot Lietuvu, šo valstu valdībām pievienošanās eirozonai nav bijusi starp galvenajām prioritātēm. Šādu nostāju ir veicinājusi parādu krīzes radītā nenoteiktība, tai skaitā par tās tālāko attīstības virzienu un pārliecību par tās spēju pārvarēt grūtības. Līdz ar situācijas stabilizēšanos to vēlme pievienoties vienotajai valūtas zonai aktivizēsies.
"SEB banka" prognozē, ka Latvija sasniegs mērķi pievienoties eirozonai nākamgad. Lietuva izvirzījusi mērķi pievienoties vienotās Eiropas valūtai zonai 2015.gadā, un saskaņā ar "SEB bankas" prognozēm Lietuvas pievienošanās eirozonai notiks ne ātrāk kā 2015.gadā.
Pārējās eirozonas kandidātvalstis nav izvirzījušas konkrētus pievienošanās mērķus. "SEB banka" prognozē, ka Polija, Bulgārija, Rumānija varētu pievienoties eirozonai ne ātrāk kā 2016.gadā, bet Ungārija un Čehija - laikā no 2018.līdz 2020.gadam.
Gašpuitis atzina, ka Eiropas Savienība mainās un mainīsies, agri vai vēlu blokā iestāsies arī tādas valstis kā Ukraina, Armēnija, Gruzija, arī Turcija. Tādējādi lēmumu pieņemšanas kodols virzās uz eirozonu. Ekonomists atzina, ka Latvijai jātiecas ne tikai uz pievienošanos eirozonai, bet arī jāspēj formulēt sava vīzija par eirozonā sasniedzamajiem mērķiem.
Latvijas sekmes eirozonā būs atkarīgas no mūsu valsts spējām un prasmes izmantot eirozonas piedāvātās iespējas. Iespējams, Zviedrijai un Dānijai ir lielākas intereses īstenot savas intereses, esot ārpus eirozonas, nekā Latvijai eirozonas iekšienē, pieļāva ekonomists.
Kā ziņots, Latvija marta sākuma lūdza Eiropas Komisijai un Eiropas Centrālajai bankai sagatavot novērtējumu par Latvijas tautsaimniecības gatavību pievienoties eirozonai.
Plānots, ka maija beigās vai jūnija sākumā abas institūcijas iesniegs sagatavoto konverģences ziņojumu ES dalībvalstu ekonomikas un finanšu ministru padomē (ECOFIN).
Savukārt jūlijā ECOFIN pieņems gala lēmumu par Latvijas dalību eirozonā.
