Priecīgas Lieldienas! Interesantākie fakti par vistām un olām

Vistas nedēj tikai baltas un brūnas, bet arī zilas, zaļas un sarkanas olas

Vienalga kur – vai lielveikala plauktos, tirgū uz letes vai arī kūtī aiz laktas – latvietis Lieldienām meklē olu ar baltu čaumalu, jo to ir vieglāk nokrāsot nekā brūni izdētu. Lai arī no olas čaumalas nav atkarīga olas kvalitāte, mēs tomēr uzskatām, ka tās baltās pavasara svētkos ir tās svētīgākās... Un gluži vai Dievs mūs ir svētījis, ka pāris dienas pirms Lieldienām mums piešķīris baltas čaumalas pautu (jā, jā – mūsu senči olas mēdza dēvēt arī tik vienkāršā vārdā – par pautiem), jo to krāšņāk var novārīt sīpolu mizās vai arī smukāk izskatās uz tā virsū uzlīmētā novelkamā bildīte.

Tomēr Dievs varbūt nav bijis tik žēlīgs, piešķirdams mūsu platuma grādos mītošajām dējējvistām spējas izdēt tikai baltas vai brūnas olas. Ir taču arī zilas, zaļas un pat sārtas olas. Ja veikalos varētu nopirkt, piemēram, zilas olas, tad taču ietaupītos nauda, ko ikgadu tērējam olu krāsojamo papīrīšu pirkšanai. Un nav taču arī kauns uz galda likt zaļas un sarkanas, pavisam īstas, nekrāsotas olas. Bet mums tādu nav!

Olu čaumalu krāsa ir atkarīga no vistu šķirnes, kuras var dēt sākot no baltām un brūnām līdz pat zilām, zaļām un sārtām olām. Sārtās olas dēj Arakaunas šķirnes vistas no Dienvidamerikas. Šīs vistas Arakaunas vārdā nodēvētas, pateicoties indiāū ciltij, kura dzīvo tai apgabalā, kur radušās šīs vistas. Arakaunas vistas var izdēt arī zaļganas vai zilganas olas. Jāteic, ka Arakaunas vistas galvenā vienīgā vērtība arī ir viņu ola krāsa. Pagājušā gadsimta vidū Arakaunas olas bija sevišķi populāras un tās veikalos maksāja desmit reizes dārgāk nekā parastās baltās vai brūnās olas. Tolaik arī pastāvēja maldīgs uzskats, ka zilās olas ir veselīgākās, nekā citu nokrāsu čaumalu olas.

Jāteic, ka, ieejot mūsu vistu kūtīs, var pavisam vienkārši noteikt, kādas krāsas olas dējējas laiž pasaulē. Vistas ar baltām auss ļipiņām dēj baltas, bet ar sarkanām auss ļipiņām – brūnas olas. Brūnās olas ražotājiem ir daudz izdevīgāk ražot, jo to čaumalas ir mazliet biezākas par baltajām, tās ir arī lielākas un arī to glabāšanas laiks ir ilgāks. Tāpēc vistkopji parasti arī audzē vistas ar sarkanām auss ļipiņām. Šā iemesla dēļ veikalos (protams, ne jau Lieldienās) brūnās nokrāsas olas parasti ir dārgākas. Daudzi nez kāpēc domā, ka brūnās ielas ir uzturvielām bagātākas un veselīgākas, tādēļ arī dārgākas. Bet tā nebūt nav, tās dārgākas ir tādēļ, ka ir prāvākas par baltajām un biezāko čaumalu dēļ ir vieglāk transportējamas un uzglabājamas.

Pirmā nebija ne vista, ne ola, bet gan amfībija vai gailis

Lieldienu noskaņās, Kasjauns.lv piedāvā vairākus interesantus faktus par olām. Piemēram, izrādās, ka olu krāsošanas tradīcija nemaz nav radusies kristīgajā Eiropas kultūrā.:

* Daļa pētnieku uzskata, ka pirmā nebija ne vista, ne ola un arī ne gailis, bet gan amfībija. Tajos senajos laikos, kad zivis dzīvi okeānā nomainīja pret migām sauszemē. Tā bija amfībija Ihtiostega (aizvēsturē dzīvojusi zivs, kurai spuru vietā bija izaugušas kājas). Ihtiostega sākumā ikrus dēja ūdenī, taču citas zivis tos apēda, un vienīgais veids, kā izdzīvot, bija dēt ikrus uz sauszemes, turklāt aizsargapvalkā. Tā nu radās pirmā ola.

* Var arī izvirzīt citu teoriju, jo, lai vista izdētu olu, gailis nemaz nav vajadzīgs. Tomēr no olas, kuru dējusi uz laktas bez gaiļa tupējusi vista, cālēni neizšķilsies. Lai izšķiltos cālēni, gaiļa līdzdalība šai procesā ir vitāli nepieciešama. Tātad jautājums, kas bija pirmais – vista vai ola, ir nevietā, pirmais bija gailis!

* Ķīnā, piedzimstot bērnam, ģimene šo priecīgo notikumu atzīmē nokrāsojot olas sarkanā krāsā. Tiek uzskatīts, ka šāds rituāls bērnam piebur veiksmi.

* Olu krāsošanas tradīcija ir arī senajā Persijā (tagad Irānas teritorijā). Olas joprojām krāso zoroastrisma piekritēji un seno austrumu tradīciju godātāji Novrūza svētkos – austrumu pavasara svētkos 21. martā.

* Japānā iemācījušies bez īpašām krāsvielām izvārīt olas ar melnas nokrāsas čaumalām. Tur olas vāra karstajos sēravotos. Ķīmisko reakciju sēravota ūdenī olu čaumalas kļūst melnīgsnējas. Garšas ziņā gan tās neizmainās.

* Pašu dārgāko Lieldienu olu savulaik izgatavoja Londonas konditorejas firma „La Maison du Chocolat”. Tā tika izgatavota no šokolādes, kurā bija iejaukti simtiem mazītiņu dārgakmeņu, katrs no kuriem svēra puskarātu (0,1 grams). Olas dzeltenuma vietā tai bija izsmalcinātas šokolādes konfektes. Eksperti lēsa, ka šis Lieldienu gardums izmaksāja ap 50 000 sterliņu mārciņu (Ls 41,5 tūkstoši).

* 2002. gadā kādā senlietu izsolē Francijas pilsētā Bordo tika pārdotas trīs pārakmeņojušās aptuveni 120 miljonus gadu vecas dinozaura olas, no kurām lielākā tika pārdota par 520 eiro (Ls 353). Kāds laimīgais dinozaura olas ieguvējs vēlāk presei atklāja, ka viņa bērnības sapnis bija kādreiz nopirkt dinozaura olu un viņš jūtas gandarīts, ka ir spējis īstenot savas bērnības karstāko vēlēšanos.

* Lai olu padarītu atsperīgu, tā ir jāievieto glāzē ar etiķi. Pēc divām trim dienām glāzē turētajai olai etiķskābe būs izšķīdinājusi kalcija čaumalu un pēc šādas procedūras ola nesaplīsīs arī tad, ja jūs to metīsiet pret cietu virsmu no apmēram 12 centimetru augstuma.

* 1910. gadā ASV, Pensilvānijas štatā, kāds ekstrēmists vienā piegājienā notiesāja 144 jēlas olas. Šis rekords nav pārspēts vēl līdz šai baltai dienai.

* Pati lielākā omlete svēra 599 kilogramus un to Madridē (Spānija) šefpavārs Karloss Fernandess pagatavoja no 5000 olām.

* Savukārt Hovards Helmers no Džordžijas pavalsts galvaspilsētas Atlantas ASV 1990. gadā uzstādīja rekordu omlešu gatavošanā. Viņš starptautiskajā mājputnu izstādē pusstundas laikā izcepa 427 omletes, katru no divām ol’m.

* Toties šajā pašā - 1990. gadā britam Deilam Laionam bija nepieciešamas četras stundas un 18 minūtes, lai noskrietu 48,1 kilometru, rokā turot karoti ar svaigu olu, to tā arī nenometot zemē.

* Lai olu padarītu atsperīgu, tā ir jāievieto glāzē ar etiķi. Pēc divām trim dienām glāzē turētajai olai etiķskābe būs izšķīdinājusi kalcija čaumalu un pēc šādas procedūras ola nesaplīsīs arī tad, ja jūs to metīsiet pret cietu virsmu no apmēram 12 centimetru augstuma.