Politiski represētie pauž satraukumu par antilatviskām aktivitātēm. FOTO
Pēc 16.marta incidenta pie Brīvības pieminekļa Latvijas Politiski represēto apvienības (LPRA) vadītājs Gunārs Resnais izplatījis atklātu vēstuli augstākajām valsts amatpersonām un medijiem, kurā paustas bažas par antilatviskām aktivitātēm.
Resnais uzsver, ka politiski represētie nevar klusēt par provokāciju šā gada 16.martā, kad, kā ik gadu, Otrā pasaules kara veterāni pēc dievkalpojuma bija ieradušies pie Brīvības pieminekļa nolikt ziedus.
"Var dažādi vērtēt Latvijas sarežģīto vēsturi, bet nevienam nebija tiesības traucēt šo svinīgo ceremoniju. Nevienam nav tiesības izmantot Brīvības pieminekli, šo Latvijas nacionālās suverenitātes simbolu mūsu tautas apmelošanai. Jau sen pierādīts, ka leģionāri cīnījās pret padomju okupantiem, cerot pasargāt latviešu tautu no jaunām padomju okupācijas šausmām," pausts vēstulē.
Pie pieminekļa 16.marta pretinieki pēkšņi atskaņoja skaļu mūziku un lasīja tekstus. Policija pēc tam paziņoja, ka pasākums bija saskaņots un viņiem nebija tiesību aizliegt lietot skaņas pastiprinātājus. Incidentos pie pieminekļa bija iesaistīti arī Nacionālās apvienības Saeimas deputāti.
Represētie uzskata, ka nepieciešams pieņemt atsevišķu likumu, Ministru kabineta noteikumus vai izveidot speciālu valdības komisiju, lai turpmāk nepieļautu Brīvības pieminekļa izmantošanu pretlatviskām aktivitātēm.
Viņš arī pauž bažas par gaidāmo 9.maiju pie pieminekļa Pārdaugavā, un norāda, ka "Latvijas patrioti, atšķirībā no mūsu valsts nīdējiem, nekad nav traucējuši ziedu nolikšanu un citus 9. maija pasākumus".
"Mēs cienām to cilvēku jūtas, kuri šeit ierodas, lai godinātu kritušo karavīru piemiņu. Taču mēs kategoriski nosodām antilatvisko noskaņu uzkurināšanu, kas pieaug ar katru gadu," pauž Resnais.
Apvienība uzskata, ka Drošības policijai un citām tiesībsargājošām iestādēm jāizanalizē visas līdzšinējās "antilatviskās provokācijas" un jāveic preventīvie pasākumi turpmāku provokāciju novēršanai.
Vienlaikus apvienība aicina Nacionālo apvienību un citus Latvijas patriotiskos spēkus rūpīgi pārdomāt līdzšinējo 16. marta piemiņas pasākumu praksi, un papildus dievkalpojumam un ziedu nolikšanas ceremonijai vairāk uzmanības veltīt kritušo karavīru piemiņas godināšanai Rīgas un Lestenes brāļu kapos un citās leģionāru atdusas vietās, kā arī papildināt atceres pasākumu klāstu ar starptautisku zinātnisku konferenci par padomju režīma noziegumiem pret cilvēci un īpaši Latvijā.
Leģionāru atceres diena pie Brīvības pieminekļa 2013. gada 16. martā
