Maestro Raimonda Paula dzīves melnākā diena. VIDEO

22. janvārī Satversmes tiesa sāka skatīt tā dēvēto „Krājbankas lietu”. Lai aizstāvētu noguldītāju tiesības un intereses, bankas sanācijas plānus vajadzēja apspriest kreditoru sapulcē. Tā tiesā pauda komponista Raimonda Paula un citu pieteicēju advokāts. Tiesa ieilga līdz vēlai pēcpusdienai, un lietu turpinās skatīt pēc nedēļas.

Raimonds Pauls tiesas sēdē vārdos bija skops, nodēvējot „Latvijas Krājbanku” par Kriminālbanku: „Kāpēc mēs netikām informēti, un ar mums vispār neviens neko nerunāja, lai gan esmu šīs bankas klients 20 gadus, tur gāja visas manas autortiesības un naudas pārskaitījumi. Es nezināju, ka tā ir kriminālbanka. Kāpēc mēs par to netikām informēti? Es runāju 500 noguldītāju vārdā.”

Savukārt izdevniecības „Santa” īpašniece Santa Anča, kura bankā pazaudējusi ap pusmiljons latu, neizprot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīcību, kuras pienākums būtu pasargāt klientu. Kā FKTK varēja pieņemt lēmumu par sanāciju bez konsultēšanās? Santa Anča saka: „Ja es ar valsti esmu partnerattiecībās - es maksāju nodokļus, viņi man sniedz zināmums pakalpojumus, mani aizsargā, - kāpēc tad, kad tiks sadalīta atgūtā nauda, kāpēc valstij ir prioritāras tiesības, ja reiz zaudētāji esam mēs?”

Raimonda Paula, Santas Ančas un citu „Krājbankas lietas” pieteicēju advokāts Egils Radziņš uzsvēra, ka kāda kompānija aprēķinājusi, ka viens no iespējamajiem sanācijas plāna veicējiem bijusi korporācija „Otkritije”. Tā aprēķinājusi, ka trūks 13 miljoni latu, lai glābtu banku. Advokāts ir neizpratnē: „Pietrūka 13 miljoni latu. Godājamā tiesa, iedomāsimies, ka šāds plāns tiek darīts zināms kreditoru sapulcē, - ka ir iespējams atjaunot bankas darbību, bet pietrūkst 13 miljonu... Mūsu valsts ieguldīja „Parex” darbības atjaunošanā 800 miljonus..."

Kasjauns.lv jau rakstīja, ka gandrīz pirms gada vairāki cilvēki, kuru vidū ir arī komponists Raimonds Pauls un izdevniecības „Santa” līdzīpašniece Santa Anča, vērsās Satversmes tiesā saistībā ar „Latvijas Krājbankā” palikušo naudu. Sūdzības iesniedzēju ieskatā tika pārkāptas cilvēku tiesības lemt un rīkoties ar viņu īpašumu. Proti, saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 179. panta pirmo daļu lēmumu par sanācijas piemērošanu pieņem administrators, bet sanācijas plāns stājas spēkā pēc apstiprināšanas FKTK un kreditoru sapulcē. Taču kreditoru sapulce vispār netika sasaukta. Šonedēļ „Krājbankas lietu” sāka izskatīt Satversmes tiesā.

Lietu turpinās skatīt pēc nedēļas. Pagaidām nav skaidrības par to, kas notiks, ja pieteikuma iesniedzēji tiesā uzvarēs. Tiek pieļauts, ka caur Eiropas Cilvēktiesību tiesu viņi varētu pieprasīt kompensācijas.

Video: Raimonds Pauls par melnāko dienu savā mūžā (TV3 Ziņas)