Latvijā šogad pieķerti jau 50 nelegāli nodarbināti ārzemnieki
Gada pirmajā ceturksnī Latvijā pieķerti 50 nelikumīgi nodarbināti ārzemnieki; nelegāla ārzemnieku nodarbinātība konstatēta tikai nelielos uzņēmumos ar vienu valdes locekli, līdz ar to patlaban vēl grūti novērtēt, kā darbojas gada sākumā ieviestās būtiskās izmaiņas likumos, norādīja Valsts robežsardzes (VRS) priekšnieks Normunds Gabars.
No nelegāli nodarbinātajiem 16 bijuši Ukrainas pilsoņi, septiņi Uzbekistānas un septiņi ASV pilsoņi, četri Krievijas un četri Baltkrievijas pilsoņi, trīs Turcijas un trīs Ķīnas pilsoņi, kā arī pa diviem pilsoņiem no Izraēlas, Malaizijas un Azerbaidžānas.
No 1.janvāra par nelikumīgi nodarbinātu ārzemnieku pie atbildības vairs nesauc juridisku personu, bet gan kādu no valdes locekļiem, kurš ir atbildīgs par ārzemnieku nodarbinātību.
Pagaidām gan VRS šo izmaiņu sekas vēl nespēj noteikt, jo 2013.gada pirmajā ceturksnī atklātie pārkāpumi bijuši vien nelielos uzņēmumos ar vienu valdes locekli. Tādējādi nav iespējams paredzēt, kā veiksies ar atbildīgā valdes locekļa atrašanu lielos uzņēmumos.
No 1.janvāra samazinājušies arī iespējamie sodi – iepriekš juridiskajai personai, nodarbinot līdz pieciem cilvēkiem, varēja uzlikt sodu no 500 līdz 2,5 tūkstošiem latu. Savukārt pašlaik sods tiek noteikts valdes loceklim 100 līdz 500 latu apmērā.
Kopumā Latvijā ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta un nodarbinātības legalitātes kontroles pasākumus veic 183 valsts robežsardzes darbinieki, pastāstīja VRS priekšnieks.
Jau vēstīts, ka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas trešdien uzklausīja Labklājības ministrijas (LM), Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP), Valsts darba inspekcijas (VDI), Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) un robežsardzes pārstāvjus par ārzemnieku nodarbinātību Latvijā. Eksperti izklāstīja statistikas datus šajā jomā, kā arī kontroles iespējas, esošās un iespējamās problēmas un to risinājumus.
Imigrācijas likums noteic, ka ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijā atbilstoši savai kompetencei dokumentē un kontrolē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts robežsardze, Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības un Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments.
