223 cilvēku nocelšana no ledus gabaliem izmaksājusi ap 10 000 latu

To šodien pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) organizētās starpinstitūciju sanāksmes par glābšanas darbiem uz ledus pastāstīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP). Viņš gan atzīmēja, ka šī summa ir tikai aptuvena.

Visvairāk naudas - 6000 latu - šajā operācijā iztērēja Nacionālie bruņotie spēki (NBS), kuri cilvēkus glāba ar diviem helikopteriem, žurnālistiem pastāstīja NBS pārstāvis Ģirts Kairišs. Kā aģentūra LETA uzzināja Aizsardzības ministrijā, viena helikoptera lidojuma stunda vidēji izmaksā 1521 latu.

Kairišs atzina, ka, ņemot vērā augstās glābšanas darbu izmaksas, būtu ļoti svarīgi sakārtot normatīvo regulējumu, kā arī strādāt preventīvi, lai atturētu cilvēkus no pārgalvīgas kāpšanas uz ledus.

Kā ziņots, minētajā sanāksmē par glābšanas darbiem uz ledus šodien tika nolemts Iekšlietu ministrijas pārraudzībā veidot starpinstitūciju darba grupu, kurai pāris mēnešu laikā būs jāpilnveido sistēma glābšanas darbiem uz ledus, kā arī jāizstrādā priekšlikumi normatīvo aktu grozījumiem par kāpšanu uz aizsalušām ūdenstilpēm.

Analizējot 29.marta glābšanas operāciju, secināts, ka tā noritējusi ļoti sekmīgi. Paveicies arī ar laika apstākļiem, kas bijuši labvēlīgi gan lidošanai ar helikopteru, gan tam, lai kuģis varētu pietuvoties ledus gabalam maksimāli tuvu. Pēc šīs glābšanas operācijas Latvijas vārds pozitīvi izskanēja arī aiz mūsu valsts robežām, šodien žurnālistiem atzina Kozlovskis.

LETA jau ziņoja, ka 29.martā Rīgas jūras līcī no krasta atdalījās un jūrā tika iepūsti divi lieli ledus gabali, uz kuriem kopumā atradās 223 cilvēki, pārsvarā zemledus makšķernieki. Vairākas stundas ilgušā operācijā, iesaistoties dažādiem dienestiem, visi cilvēki no dreifējošajiem ledus gabaliem tika nocelti un nogādāti drošībā. Pēc notikušā kārtējo reizi aktualizējās jautājums par to, ko darīt, lai šādas bīstamas situācijas vairs neatkārtotos.

LETA/Foto: Edijs Pālens/LETA