Apdrošinātāji nevēlas apdrošināt plūdu skartās mājas, pašvaldību palīdzība niecīga. VIDEO
Iedzīvotāji, kuru īpašumi atrodas plūdu skartajās teritorijās, nonākuši neapskaužamā situācijā. Daļai gan būs tikai īslaicīgas neērtības, kamēr dzīvesvieta izžūs un tiks sakārtota. Taču cilvēkiem, kuriem ūdens pagalmā un mājā jau ir ierasta parādība gadu no gada, vieglu risinājumu nav.
Plūdu postījumus tā pa īstam var novērtēt tikai tad, kad ūdens atkāpjas. Mājām izgāztas durvis, logi, aizpeldējis grīdas segums un izmirkušas sienas. Un bez remonta izdevumiem – tātad neiztikt. Daudzas mājas gan applūst salīdzinoši reti, kad plūdi, līdzīgi kā šogad, ir īpaši spēcīgi. Taču ir vietas, kur pēdējos gados ūdens mājās ienācis katru gadu un pat vairākas reizes vienā sezonā, vēsta LTV raidījums „Panorāma”.
Arī Ogrē ir tāda vieta - dārziņu teritorijā Ogresgalā. Pašvaldībā norāda - pagaidu pajumtes nodrošināšana un likumā paredzētie 150 lati saimnieciskajiem izdevumiem ir vienīgais, kā šo māju iedzīvotājiem var palīdzēt. „Diemžēl likums mums neko vairāk arī neatļauj. No likuma viedokļa īpašnieks par īpašumu pats arī atbild. Tā ir apdrošināšana un visas pārējās lietas, kas katram pašam jākārto,” „Panorāmai” stāsta Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs.
Apdrošināšanas kompānijas plūdu riska zonā esošās mājas gan apdrošināt pret applūšanu nemaz nesteidz. Apdrošināšana ir bizness un, ja māja aplūst katru gadu, tas ir risks, kas apdrošinātājiem neatmaksājas. Viņi saka - apdrošināšanās jēga ir nodrošināšanās pret neplānotiem gadījumiem. Dambja pārrāvums tāds ir, taču ne upes izkāpšana no krastiem vietās, kur tas notiek regulāri.
Apdrošināšanas kompānijas „If” Atlīdzību nodaļas vadītāja Iluta Šķipsna norāda: „Šādi reģioni Latvijā ir ļoti daudzās vietās, jo īpaši labajos gados cilvēki bieži būvēja mājas upju, ezeru tuvumā, kas īstenībā ir ļoti liels risks. Šajā gadījumā cilvēkiem, kas dzīvo šādos īpašumos, būtu pašiem jāapzinās šī riska iespējamība un jābūt pēc iespējas labāk informētiem, ko darīt gadījumos, kad notiek šāda veida aplūšana.”
Ogres pašvaldība, meklējot risinājumus, kā palīdzēt applūstošo rajonu iedzīvotājiem, jo apdrošinātāji mājas vairs neapdrošināja, pavīdēja versija, ka pašvaldība no ikgadējo plūdu nolemtajiem varētu īpašumus atpirkt. Taču pašvaldības vadītāja sarunas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju beidzās ar secinājumu, ka likumdošana to neļauj.
Tieslietu ministrijā gan norāda, ka šādos un līdzīgos gadījumos var atrast risinājumu. „Pašvaldība var atpirkt pie nosacījuma, ja viņa pamato, ka pastāv sabiedrības interese, noteikta vajadzība. Ko es spēju iedomāties, piemēram, pašvaldība vēlas nostiprināt upes krastu, viņiem būtu kaut kādi darbi jāveic, viņi varētu šos īpašumus atpirkt, īpašniekiem samaksāt taisnīgu atlīdzību, kas būtu tirgus vērtība, kas ļautu iegādāties citu dzīvesvietu,” skaidroja ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina.
Plūdi Ogrē 2013
