Oficiāli apgalvo pretējo, bet Krievijas karakuģi ar kodolgalviņas nestspējīgām raķetēm esot ceļā uz Baltijas jūru

Raķetes "Kalibr" var tikt aprīkotas ar kodolgalviņām, un to darbības rādiuss ir 2600 kilometri, kas faktiski padara tās par efektīvākiem ieročiem nekā uz zemes izvietojamās raķetes "Iskander", liecina vietnē "arms-expo.ru" atrodamā informācija.

Uz Baltiju devušies kuģi "Zeļonij Dol" un "Serpuhov", kas tiek klasificēti kā "Bujan-M" klases mazie artilērijas kuģi un ir vieni no Krievijas karaflotes jaunākajiem kuģiem.

Pagājušā gada beigās šie abi kuģi tika iekļauti Krievijas Melnās jūras flotē un bāzējās Sevastopolē. Augustā kuģi kādu laiku atradās Vidusjūrā, kur pirmo reizi no tiem tika palaistas raķetes, raidot tās pret mērķiem Sīrijā, un pēc tam atgriezās Sevastopolē.

Tomēr oktobra sākumā Melnās flotes preses pārstāvis paziņoja, ka kuģi atkal dosies uz Vidusjūru, un 5.oktobrī tie tika nofotografēti, šķērsojot Bosforu.

Tika gaidīts, ka tie tālāk dosies uz dienvidiem uz Sīrijas piekrasti, kur atbalstīs militāro operāciju pret teroristu grupējumu "Islāma valsts".

Tomēr vietne "7fbtk.blogspot.com" ziņo, ka abus kuģus bijis plānots novirzīt uz Baltijas jūru. Vietne atsaucās uz Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes paziņojumu, kas datēts ar 16.septembri. Paziņojumā tika apgalvots, ka kuģi septembra beigās dosies uz ziemeļiem pa Krievijas iekšzemes ūdens ceļiem, kas nenotika. Tomēr "7fbtk.blogspot.com", atsaucoties uz vairākiem avotiem, ziņo, ka šis plāns nav atmests.

Vietne vēsta, ka kuģi oktobra vidū tika gaidīti ierodamies Maltā, un pēc tam, visticamāk, to ceļš vedīs uz Baltijas jūru. "7fbtk.blogspot.com" norāda, ka Baltijas jūras flotei kuģi ar "Kalibr" raķetēm būs liels ieguvums.

Lai gan kuģi un zemūdenes, kas spēj pārvadāt "Kalibr" raķetes, tiek izmēģināti Baltijas jūrā pirms pārvešanas uz Melnās jūras floti, Baltijas jūras flotei nav šādu kuģu vai zemūdeņu.

Apstiprināts, ka "Zeļenij Dol" un "Serpuhov" no 9.oktobra līdz aptuveni 12.oktobrim atradās Maltā.

Komentējot kuģu atrašanos Maltas ostā, Krievijas militārajai tehnikai veltītā vietne "sdelanounas.ru" ziņoja, ka kuģi izbrauca no Sevastopoles 4.oktobrī un tiks pārvesti uz Baltijas floti.

15.oktobrī Spānijas mediji vēstīja, ka kuģi tuvojas Seutas ostai. To apliecināja arī sociālajos medijos publiskotā informācija. Seutā kuģi acīmredzot uzturējušies tikai vienu dienu, kuras laikā uzpildījuši degvielu un dzeramā ūdens krājumus.

Pāris dienas vēlāk raidorganizācija BBC ziņoja, ka divas Krievijas militārās korvetes tuvojas Lielbritānijas teritorijai no Portugāles puses. Kuģu nosaukumi netika minēti, bet BBC norādīja, ka vienīgās Krievijas korvetes, kas tobrīd atrodas reģionā, ir "Zeļenij Dol" un "Serpuhov".

21.oktobrī arī aģentūra "Interfax" vēstīja, ka "Zeļenij Dol" un "Serpuhov", kas atkuģojuši no Vidusjūras, dodas Lielbritānijas virzienā, lai pievienotos aviācijas bāzes kuģim "Admiral Kuzņecov", kas pa Lamanšu savukārt bija ceļā uz Sīriju.

Tobrīd teorētiski pastāvēja iespēja, ka abas korvetes varētu pievienoties "Admiral Kuzņecov" grupai, lai gan šāda iespējamība bija maz ticama.

Tomēr jau 23.oktobra vakarā Nīderlandes karaflotes komandieris Robs Verkerks tviterī publiskoja abu Krievijas korvešu fotogrāfijas, norādot, ka tās šķērsojušas Nīderlandes ekskluzīvo ekonomisko zonu.

Tādejādi apgalvojumi par to, ka korvetes paliks Vidusjūrā vai pavadīs "Admiral Kuzņecov", izrādījušies nepatiesi.

"Zeļenij Dol" un "Serpuhov" ceļš veda no Vidusjūras pa Atlantijas okeānu uz Ziemeļjūru, un, visticamāk, tālāk ved uz Baltijas jūru, secinājuši "Atlantic Council" eksperti, norādot, ka par šo virzienu liecina arī Ukrainas un citu valstu mediju ziņotais.