Desmit ballu skalā vidēji Latvijas iedzīvotājs policijas darbu novērtē ar 6

Skalā no viens līdz desmit, kur "viens" nozīmē "ļoti slikti", bet "desmit" - "teicami", 18% iedzīvotāju VP darbu novērtējuši ar atzīmi "septiņi", 16% - ar "astoņi", bet 15% - ar "pieci". Ceturtā populārākā atzīme, ar kādu iedzīvotāji novērtējuši policijas darbu, ir "seši" - šādu novērtējumu devuši 11% respondentu. 9% aptaujāto bijis grūti šādi novērtēt VP darbu.

8% policijai par tās darbu ielikuši atzīmi "trīs" vai "četri", bet 6% VP darbu novērtējuši ar deviņnieku. 3% respondentu policijas darbu novērtējuši ar maksimālo atzīmi un tikpat - ar minimālo, bet 2% aptaujāto ļaužu policijas darbu novērtējuši ar divām ballēm.

VP pilnībā uzticas 12% iedzīvotāju, bet drīzāk tai uzticas 45%. Policijai nemaz neuzticas 8% iedzīvotāju, bet drīzāk neuzticas 23%.

Salīdzinot ar līdzīgu pētījumu, kas tika veikts pirms pusotra gada, skaitļi rāda, ka iedzīvotāju uzticēšanās policijai ir sarukusi par 12 procentpunktiem, tomēr sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš uzsvēra, ka abiem pētījumiem ir ļoti atšķirīga metodoloģija, tāpēc salīdzināt šos rezultātus būtu nekorekti. "Sabiedrībā tomēr dominē uzticēšanās policijai," atzīmēja Kaktiņš.

Gandrīz katram trešajam jeb 29% aptaujāto pēdējā gada laikā ir nācies saskarties ar VP darbiniekiem, bet 70% iespaidu par policijas darbu guvuši no savas iepriekšējās pieredzes un apkārtējo cilvēku stāstītā.

Izrādās, ka ar VP pēdējā gada laikā lielākoties saskārušies gados jauni cilvēki un pamatā komunicēt nācies tieši ar ceļu policistiem. Līdz ar to secināms, ka policistiem, kuri strādā uz ceļa, ir nozīmīga loma kopējā policijas tēla veidošanā. "Ja ceļu policija strādās "šā tā", tad pārējie policisti varēs censties, cik grib, bet nekas nesanāks," runājot par policijas tēla veidošanu, komentēja Kaktiņš.

No tiem respondentiem, kuri pēdējā gada laikā ir saskārušies ar policistiem, ar viņu rīcību bijuši apmierināti 43% respondentu, bet neapmierināti - 54% respondentu. Savukārt policijas darbinieku attieksme apmierinājusi 34% respondentu, bet 58% respondentu ar to nav bijuši apmierināti.

54% no visiem aptaujātajiem cilvēkiem atzinuši, ka iespēju robežās izvairās vērsties policijā, savukārt 29% norādījuši, ka neizvairās no komunikācijas ar policiju.

No respondentiem, kuriem pēdējā gada laikā ir bijusi saskarsme ar VP, tai uzticas 47%, bet neuzticas - 48%. Savukārt no respondentiem, kuriem pēdējā gada laikā nav bijusi saskarsme ar VP, tai uzticas 61%, bet neuzticas - 24%. Tātad tie, kuriem ir bijusi saskarsme ar VP, šim dienestam uzticas mazāk, atzina Kaktiņš.

Respondentiem, kuri neuzticas VP, pētījuma veicēji jautāja, kas tam ir par iemeslu. Atbildot brīvā formā, četri no desmit respondentiem norādījuši uz policijas bezdarbību un sliktu darbu, bet katrs desmitais atzinis, ka viņam ir bijusi negatīva pieredze ar policistiem. 5% no respondentiem, kuri neuzticas policijai, par tā iemeslu minējuši likumsargu grūto sasniedzamību.

Aptaujas dalībniekiem tika dota arī iespēja nākt klajā ar ieteikumiem policijas darba uzlabošanai. Lielākā daļa respondentu ieteica mainīt dienesta iekšējo darba organizāciju - galvenokārt palielināt policistu atalgojumu un motivāciju.

Jautāti, vai smago noziegumu atklāšanai policijai būtu jānovirza vairāk resursu, uz tā rēķina sīko noziegumu izmeklēšanu atstājot otrajā plānā, iedzīvotāji atbildējuši dažādi, tomēr nedaudz vairāk ir tādu respondentu, kuri uzskata, ka vienlīdz svarīga ir kā mazo, tā arī smago noziegumu izmeklēšana.

Lielākā daļa jeb 66% no visiem respondentiem pauduši uzskatu, ka ikvienam iedzīvotājam arī pašam ir aktīvi jāiesaistās savas dzīvesvietas drošības problēmu risināšanā, turpretim 17% aptaujāto norādījuši, ka nepiekrīt šim apgalvojumam.

Uz jautājumu, ko pats būtu ar mieru darīt, lai līdzdarbotos sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, visvairāk jeb 38% respondentu atbildējuši, ka būtu gatavi pieskatīt kaimiņa īpašumu viņa prombūtnes laikā, bet kā otru visatbalstāmāko līdzdarbošanās veidu sabiedriskās kārtības uzturēšanā iedzīvotāji minējuši dalību talkās, sakopjot un padarot tīrāku apkārtni.

Kaktiņš atzina, ka savas dzīvesvietas apkārtnes sakopšana ir labs veids, kā patiešām uzlabot drošību rajonā, jo nav noslēpums, ka huligāni un dažādas apšaubāmas personas labprātāk uzturas vietās, par kuru uzturēšanu neviens nerūpējas.

Vairākums no visiem cilvēkiem, kuri piedalījās aptaujā, nav piekrituši apgalvojumam, ka ikdienā savas dzīvesvietas tuvumā regulāri redz policistus, kuri pilda dienesta pienākumus. Vienlaikus vairākums respondentu atzinuši, ka sabiedriskā kārtība viņu dzīvesvietas tuvumā ir pilnībā nodrošināta un ka policija ir labi informēta par drošības problēmām, kas uztrauc vietējos iedzīvotājus.

Galu galā 63% respondentu norādījuši, ka savā dzīvesvietā un tās apkārtnē jūtas droši, turpretim 29% norādījuši pretējo. 8% aptaujāto bijis grūti atbildēt uz šo jautājumu.

Tikmēr 64% pētījuma dalībnieku atzinuši, ka jūtas drošāk, ja ikdienā redz policiju patrulējam dzīvesvietas tuvumā. Tātad iedzīvotājiem tomēr ir būtiski redzēt policiju, komentēja Kaktiņš.

Arī šajā pētījumā kārtējo reizi apstiprinājies, ka iedzīvotājos nedrošības sajūtu pārsvarā rada nevis apziņa, ka kaut kur klīst apkārt slepkavas un maniaki, bet gan narkomāni, dzērāji un bezpajumtnieki, kuri mēdz pulcēties un radīt nekārtības tuvējā apkārtnē.

VP priekšnieks ģenerālis Ints Ķuzis atzīmēja, ka ņems vērā pētījumā iegūtos rezultātus. Turklāt viņš sacīja, ka tie saskan ar šā gada sākumā izvirzītajām dienesta prioritātēm, no kurām viena ir uz sabiedrību vērsts policijas darbs.

Pētījumu šā gada janvārī veica sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS. Aptaujā piedalījās 1000 pastāvīgo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Respondenti tika atlasīti pēc stratificētās nejaušās izvēles principa un aptaujāti, veicot tiešās intervijas viņu dzīvesvietās.

LETA