Iedzīvotājiem lobēšana visvairāk asociējas ar politiskajām partijām

Noskaidrojies, ka 80% gadījumu iedzīvotājiem asociācijas ar lobismu saistās ar politiskajām partijām, gandrīz uz pusi mazāk ir tādu (43%), kuri minējuši, ka lobisms viņiem saistās ar kukuļdošanu un korumpētiem ierēdņiem, tikmēr 40% gadījumu asociācijas ir ar aizliegtu vienošanos. Atbildot uz šo jautājumu, respondentiem bija iespēja norādīt vairākus atbilžu variantus.

Tāpat aptaujā iedzīvotāji norādījuši, ka viņiem lobisms asociējas ar dažādu asociāciju un nevalstisko organizāciju iesaisti normatīvo aktu un valsts politikas veidošanā, ar atklātu un caurspīdīgu interešu pārstāvniecību sabiedrības interesēs.

Aptaujā iedzīvotājiem arī lūgts atbildēt uz jautājumu, kā uzlabot lobēšanas vidi Latvijā. Iedzīvotāji uzskata, ka vairāk būtu jāinformē sabiedrība par lobētāju aktivitātēm, iemesliem, argumentiem un sabiedrības ieguvumiem. Tāpat atbildēts, ka lobētājiem ir stingri jāievēro ētikas normas, ir jānosaka robežas starp ētisku un neētisku interešu lobēšanu, kā arī lobētāji paši nedrīkst rīkoties neētiski un dot kukuļus vai aizmuguriski vienoties.

Izskanējis arī viedoklis, ka ir vairāk jāstāsta par pozitīviem lobisma piemēriem, no kuriem ieguvēja ir visa sabiedrība, ir jāizveido vienots interešu lobētāju saraksts, kurā valsts un pašvaldību organizācijas reģistrē tikšanās ar lobētājiem un atskaitās par sarunu rezultātiem. Tomēr bijuši arī tādi, kas uzskata, ka valsts un pašvaldību iestāžu ierēdņiem ir jāaizliedz jebkādi kontakti ar lobētājiem.

Aptauja pēc Latvijas Lobētāju asociācijas pasūtījuma ir veikta martā un aprīlī, aptaujājot 1200 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 16 līdz 70 gadiem.

LETA