Pilsonības likuma izmaiņas neatbalstīs tikai saskaņieši
Ilgi gaidītās un gandrīz divus gadus gatavotās Pilsonības likuma izmaiņas, kas tostarp ar noteiktu valstu loku radīs dubultpilsonības iespēju, trešajā lasījumā ceturtdien neatbalstīs tikai opozīcijā esošā "Saskaņas centra" (SC) frakcija, noskaidroja aģentūra BNS.
Koalīcijā esošā Reformu partija, "Vienotība", Nacionālā apvienība un seši neatkarīgie deputāti balsos par Saeimas Juridiskās komisijas sagatavotajiem Pilsonības likuma grozījumiem ceturtdien galīgajā lasījumā.
Nacionālās apvienības frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis gan norādīja, ka frakcija atbalstīs likumu, bet balsos par dažiem saviem priekšlikumiem, ko komisija noraidījusi.
Arī opozīcijas frakcija Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) likumprojektu kopumā atbalsta, aģentūrai BNS pavēstīja frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Viņš gan atzina, ka atsevišķiem priekšlikumiem varētu būt plašākas debates, kas ZZS deputātu viedokli varētu mainīt, taču pagaidām negatīvs balsojums nav plānots.
Savukārt SC frakcijas deputāti vienbalsīgi pieņēmuši lēmumu balsot pret, aģentūru BNS informēja frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins.
SC pozitīvi vērtē, ka nepilsoņu bērnus tikai pēc viena vecāka iesnieguma varēs reģistrēt par Latvijas pilsoņiem. Nepilsoņu bērnu reģistrācija pilsoņa statusā varēs notikt vienlaicīgi ar dzimšanas reģistrāciju. Tomēr vienlaikus SC uzskata, ka likumprojekts dala Latvijas pilsoņus pirmās un otrās šķiras pilsoņos, ievieš papildu ierobežojumus naturalizācijai un ir vērsts uz atteikšanos no politiskās nācijas principa, kas ir nostiprināts Satversmē.
Jau ziņots, ka likumprojekts paredz, ka dubultpilsonība būs iespējama ar Eiropas Savienības valstīm, Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm, NATO, kā arī Austrāliju, Jaunzēlandi un Brazīliju un valstīm, ar kurām Latvija noslēgusi līgumu par dubultpilsonību.
Sarakstā nav iekļauta Krievija un citas NVS valstis, kā arī Izraēla, tādējādi SC ir pārliecināts, ka Latvijas valsts, sadala pasaules valstis "pareizajās" un "nepareizajās", sašķiro un diskriminē savus pilsoņus.
Piemēram, Latvijas pilsonis, kurš devies peļņā uz Lielbritāniju un vēlas pieņemt šīs valsts pilsonību, nokļūst izdevīgākā situācijā nekā Latvijas pilsonis, kurš aizbraucis strādāt uz Krieviju un vēlas pieņemt šīs valsts pilsonību, norāda SC.
SC ir iebildumi arī pret vairākām citām grozāmā likuma normām, kā dēļ frakcija balsos pret Pilsonības likuma atbalstu trešajā lasījumā.
Pašlaik pilsonības jautājumus Latvijā joprojām regulē likuma 1998.gada redakcija, kas vairs neatspoguļo sabiedrības aktualitātes un vērtības, neņem vērā Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES) un aktuālos migrācijas procesus, norāda atbildīgā Saeimas Juridiskā komisija.
Iecerēts, ka grozījumi Pilsonības likumā stāsies spēkā 2013.gada 1.oktobrī līdz ar attiecīgo Ministru kabineta noteikumu pieņemšanu.
BNS
