„airBaltic” ignorē latviešu valodu - savus pasažierus uzrunā tikai angliski

Viņi ziņas par izmaiņām savu reisu sarakstā vai rezervācijas kārtību no aviokompānijas uz saviem e-pastiem vai īsziņu formā uz mobilajiem tālruņiem saņēmuši tikai angļu valodā, kaut gan bija cerējuši informāciju saņemt latviski, jo biļetes taču pirkuši aviokompānijā, kas pieder Latvijas valstij.

Juris (vārds mainīts) stāsta: „Kādu dienu uz mobilo tālruni saņēmu īsziņu no airBaltic angļu valodā. Nodomāju, ka tā ir reklāma, un izdzēsu. Jāteic, ka angļu valodu nepārvaldu – skolā esmu mācījies vācu valodu. Pēc kāda laika no aviokompānijas atnāca vēl viena īsziņa, un nojautu, ka jāpārbauda e–pasts, ko norādīju, rezervējot biļetes. Tur atkal vēstule no airBaltic, un atkal tikai angļu valodā…”

Laimīgā kārtā Jurim iešāvās prātā pārbaudīt, vai viss kārtībā ar lidojumu, un viņš atklāja, ka reisa laiks ir pārcelts. „Ja nebūtu pievērsis šīm ziņām uzmanību, man rastos lielas problēmas. Un tas tikai tāpēc, ka nacionālā aviokompānija ar saviem pasažieriem, kuriem ir Latvijā reģistrēts e–pasts, tālruņa numurs ar Latvijas kodu, Latvijas pase, kuri plāno izlidot nevis no Havaju salām, bet Rīgas lidostas, atsakās komunicēt latviešu valodā.”

Līdzīgu atgadījumu Kasjauns.lv atklāja arī Kaspars: „Saņēmu īsziņu no airBaltic. Viss angļu valodā! Es daudz ceļoju pa pasauli un angliski protu, vismaz tik daudz, lai saprastu, ka man jāielūkojas e–pastā, kur bija informācija par reisa laika maiņu. Tikai – kāpēc ar mani angliski sazinās Latvijā kompānija, kas tik ļoti vaid par naudas trūkumu un prasa finansējumu no mūsu nodokļiem?”

Lidsabiedrība skaidrību nevieš

Arī Kasjauns.lv sākumā neveicās saziņa ar airBaltic valsts valodā. Vispirms piezvanījām airBaltic Korporatīvo komunikāciju viceprezidentam Jānis Vanagam. Klausulē atskanēja tirāde angļu valodā, ka abonents nevar atbildēt un kas tādā gadījumā ir jādara. Pēc tam Vanagam nosūtījām e–pastu Vanagam, uz kuru atkal saņēmām automātisko atbildi tikai angliski, kas aicināja sarakstīties ar viņa kolēģi Lieni Dupati.

Arī Dupate skaidrību par uzņēmuma attieksmi pret valsts valodu neviesa. Viņas atbilde e–pastā bija lakoniska: „Lai šo precizētu, man būs nepieciešams konkrēts rezervācijas vai telefona numurs, lai varētu izmeklēt, kāpēc ir tieši tā, jo ir vairākas iespējas.” Pasažieri tomēr nevēlas atklāt savus datus, jo raizējas, vai neradīsies problēmas ar lidojumiem.

Tiesājas par valodas dēļ nokavētu reisu

Līdz šim Valsts valodas centrā neviens nav sūdzējies par airBaltic. Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) gan ir vērsusies kāda latviete, kura, būdama ārzemēs, rezervēja airBaltic biļeti un ziņu e–pastā par izlidošanas laika maiņu saņēma angļu valodā. To nesaprotot, pasažiere nokavējusi reisu un cietusi zaudējumus.

Pašlaik viņa tiesājas, bet PTAC tomēr sievietes aizstāvībā neiesaistās, jo biļete rezervēta no e–pasta starptautiskā interneta lapā angļu valodā un aviokompānija varēja uzskatīt, ka klients pārvalda šo svešvalodu.

Patērētāju aizstāvjiem sūdzējies arī kāds krievs, kurš jautājumu par savu reisu airBaltic uzdevis krieviski, bet atbildi e–pastā saņēmis angļu valodā.

PTAC pārstāve Ilze Žunde norāda: „Ja kādam ir sūdzības, viņam tās ir jāadresē mums. Katra ziņā airBaltic Latvijas cilvēkam ir jāsniedz informācija latviski.” Pretējā gadījumā tas ir pārkāpums.

Valsts valodas centra Kontroles daļas vadītājs Antons Kursītis uzsver, ka šajā gadījumā informācijas nesniegšana valsts valodā ir pārkāpums. Ja centrs saņems šādas sūdzības, tās izskatīs un lidsabiedrībai draud administratīvais sods – sākot no brīdinājuma līdz vairākiem simtiem latu.

Jāatgādina, ka 2011. gada nogalē pēc Latvijas Krājbankas kraha valsts airBaltic kontā ieskaitīja 5,2 miljonus latu, tā kļūstot par 99,8% akciju īpašnieku. Var arī uzskatīt, ka Latvijas iedzīvotāji vai vismaz nodokļu maksātāji ir šīs lidsabiedrības īpašnieki.

Elmārs Barkāns/Foto: Ieva Čīka/LETA, ekrānuzņēmums no „airBaltic” paziņojuma īsziņā