Slimnīcā nogādāti trīs saulē pārkarsuši cilvēki

Kurzemē 66 gadus veca sieviete saulē pārkarsusi, strādājot uz lauka. "Bija arī samaņas traucējumi, izsaukta ātra palīdzība,, un sieviete nogādāta slimnīcā," pastāstīja NMPD sabiedrisko attiecību pārstāve Inga Vītola.

Ātrās palīdzības mediķu palīdzība bija nepieciešama arī diviem iedzīvotājiem Rīgā ‒ 50 gadu vecam vīrietim un 22 gadus vecai sievietei.

NMPD atgādina, ka karstajās dienās riskam īpaši būs pakļauti gados vecāki cilvēki, mazi bērni, slimnieki, cilvēki, kuri veic fiziskas aktivitātes. Karstā laikā speciālisti iesaka plānot savu dienu tā, lai varētu izvairīties no karstuma un pēc iespējas vairāk atrasties labi vēdināmās telpās. Visintensīvākais karstums ir laikā no plkst.11 līdz 15.

Prognoze liecina, ka sestdien laiks kļūs vēl nedaudz sutīgāks.

Īpaši bīstama atrašanās saulē ir maziem bērniem – viņiem ieteicams uzturēties ēnā vai vēsās iekštelpās. Jāraugās, lai bērns regulāri padzertos. Bērnus nedrīkst atstāt vienus pašus mašīnā. Jāuzmana, lai bērni nepārkarstu guļot. Mazuļa ratiņi vai stāvošas, nevēdinātas mašīnas salons var pārvērsties par siltumnīcu, un bērns pārkarsis var iet bojā. Bērns var pārkarst, arī guļot smacīgās un karstās iekštelpās.

Cilvēkiem, kas slimo ar hroniskām slimībām, tostarp sirds un asinsvadu slimībām, karstā laikā jāatceras lietot zāles. Īpaša uzmanība karstajās dienās nepieciešama slimniekiem, kuri ir piesaistīti pie gultas un nevar par sevi parūpēties, – ir jāvēdina telpas.

Jāizvairās no ilgstošas un fiziskas piepūles saulē dienas karstākajā laikā, piemēram, darba uz lauka vai aktīvas sportošanas. Jāņem vērā, ka arī nevēdināti, pārkarsuši biroji un darbs slēgtās, uzkarsušās telpās var radīt nopietnu risku cilvēka veselībai, tāpēc jāparūpējas par telpu pietiekamu vēdināšanu un atvēsināšanos arī tajās strādājošiem.

Jāvalkā cepure un gaišas, vieglas, elpojošas drēbes, ieteicams no kokvilnas auduma, ielās jāturas ēnas pusē, līdzi jāņem ūdens. Jācenšas nelietot alkoholu, stipru kafiju un tēju, jo šie dzērieni pastiprina dehidratāciju. Jālieto saules aizsargkrēmi, lai neapdegtu.

Lai atvēsinātos, jāiet vēsā dušā, vannā vai jānorīvējas ar slapju dvieli. Mediķi uzsver, ka piesardzība jāievēro arī peldoties. Pārkarsis cilvēks nedrīkst strauji iet peldēties aukstā ūdenī.

Ja karstajā laikā pēc uzturēšanās saulē rodas veselības problēmas, jākonsultējas ar ģimenes ārstu, bet, ja parādās ķermeņa trīcēšana, drebuļi, augsta temperatūra, slikta dūša ar vemšanu, apziņas traucējumi, krampji, samaņas zudums, jāsauc ātrā palīdzība.

BNS