Deputāti spriedīs, kas īsti ir e-vēlēšanas
Patlaban e-vēlēšanu jēdziens kļuvis pārāk plašs, tāpēc koalīcijas pārstāvji darba grupā plāno vienoties par šī jēdziena definīciju, pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja pie frakcijām nepiederošo deputātu pārstāvis Jānis Upenieks.
Viņš norādīja, ka saskaņā ar Satiksmes ministrijas koncepciju 2017.gadā pašvaldību vēlēšanas notiks elektroniski, tomēr, iespējams, jau nākamgad Saeimas vēlēšanās varētu daļēji izmēģināt e-vēlēšanu sistēmu. Tomēr vispirms nepieciešams vienoties par e-vēlēšanu jēdzienu, skaidroja Upenieks.
Reformu partijas (RP) frakcijas vadītājs Edmunds Demiters arī norādīja, ka RP gatava atbalstīt neatkarīgo deputātu priekšlikumus par e-vēlēšanām, tomēr vispirms jāvienojas par definīciju un iespējamiem riskiem.
Kā ziņots, neatkarīgie deputāti rosina jautājumu par interneta balsošanas ieviešanu 2014.gada Saeimas vēlēšanās, sacīja Saeimas neatkarīgais deputāts un Satiksmes ministrijas (SM) parlamentārais sekretārs Viktors Valainis.
Viņš norādīja, ka interneta balsošanas aktualizēšana ir pie frakcijām nepiederošā deputāta Jāņa Upenieka ideja. Pēdējais uzsvēris, ka e-vēlēšanām jābūt Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) prioritātei.
Taujāts saistībā ar SM izstrādāto koncepciju, kuras plāni varētu nozīmēt, ka pirmās interneta vēlēšanas varētu notikt 2017.gadā, Valainis atbildēja, ka nepieciešamos darbus vienmēr var izdarīt ātrāk. Tādā gadījumā e-balsošana varētu tikt ieviesta agrāk.
Tomēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nav vēl izstrādājusi Autentifikācijas likumu, kas izveidotu sistēmu drošai vēlētāju autentifikācijai. Iepriekš plānotie termiņi normatīvā akta izveidošanai neesot ievēroti, skaidroja SM parlamentārais sekretārs.
LETA/Foto: LETA
