Zoodārza pārstāvji: humānāk ir putnu mazuļus nest uz klīniku eitanizēt, nevis atstāt kaķiem apēšanai
Cilvēki aizvien uz Rīgas Zooloģisko dārzu nes atrastus savvaļas dzīvniekus un to mazuļus, tomēr ne allaž šāda rīcība ir pareiza, intervijā sacīja Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza direktors Rolands Greiziņš un dzīvnieku kolekcijas vadītāja Guna Vītola.
Zooloģiskā dārza pārstāvji norādīja, ka vairumā gadījumu cilvēki uz zoodārzu cenšas nest dažādus putnus, kā arī dzīvniekus, kuri guvuši traumas.
"Ja atnes dzīvnieku vai putnu, tad mēs novērtējam situāciju. Cilvēki reizēm domā, ka mēs varam visas lauztās kājas un spārnus saārstēt. Bet lielākoties cilvēkus ar šiem atrastajiem putniem sūtam uz “Dr. Beinerta klīniku” Ģertrūdes ielā. Ja cilvēks atnāk uz šejieni ar dzīvnieku, protams, viņš netiks aizdzīts, bet, ja pa telefonu tiek lūgts padoms, tad sūtam viņu uz šo klīniku," sacīja Greiziņš
Savukārt Vītola norādīja, ka uz zoodārzu atnesto dzīvnieku sugas svārstās atkarībā no sezonas. "Piemēram, marts-aprīlis parasti ir roņu mazuļu sezona. Šogad gan bija labs gads, jo bija daudz ledus un roņi jau dzima uz ledus tālāk no krasta," viņa teica.
Zooloģiskā dārza pārstāve atgādināja, ka problēma nav roņos, bet cilvēkos. "Cilvēki vēlas glābt mazos ronēnus, kurus lielākajā daļā gadījumu nemaz nav jāglābj. Protams, ir gadījumi, kad ronēnus ir sakoduši suņi, tādus savainotus mēs pieņemam. Pieņemam arī tos, kas ir atrasti pilsētas robežās," viņa teica. Vienlaikus gan viņa atzina, ka atrastajiem roņiem labākās iespējas ir izdzīvot nebrīvē, tāpēc, ja kāds zooloģiskais dārzs grib roņus, tad tie tiek sūtīti viņus uz turieni, jo Rīgas Zooloģiskajā dārzā tiem trūkst vietas. Taču, ja neviens roņus negrib, tie vēlāk tiek atlaisti atpakaļ jūrā.
"Tālāk ir jūnijs – vārnu un kaiju mazuļu sezona. Tos pārsvarā nes Rīgas iedzīvotāji," sacīja Vītola, piebilstot, ka, viņasprāt šos putnus zooloģiskajam dārzam nevajadzētu ņemt. "Droši vien humānāk šos putnus būtu nevis atstāt kaķiem apēšanai, bet aiznest uz veterināro klīniku eitanizēt. Tomēr tur, kur cilvēki neredz, daba pati par sevi parūpējas. Dabā notiek nežēlīgi – ja mazulis ir izkritis no ligzdas, viņš būs pagalam," viņa teica.
Viņa arī sacīja, ka uz zoodārzu bieži zvana cilvēki no laukiem, stāstot par stārķēniem, kas izkrituši no ligzdas, bet vēlāk par stārķiem, kas nav aizlidojuši. "Ik pa laikam zvana arī par atrastām stirniņām, maziem zaķīšiem, ezīšiem, bet šādu gadījumu nav daudz. Zaķēni pārsvarā neizdzīvo, bet ezīši gan, un tos palaižam atpakaļ brīvībā," viņa teica, piebilstot, ka pērn uz zoodārzu atnesti kopumā 13 eži.
