Cimdars: kandidātu svītrošana vēlēšanu biļetenos ir kļuvusi par polittehnoloģijas veidu
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Arnis Cimdars uzskata, ka kandidātu svītrošana vēlēšanu biļetenos jau ir kļuvusi par polittehnoloģijas veidu, un aicina diskutēt par mehānismu, kā to ierobežot.
Intervijā viņš norādīja, ka pašvaldību vēlēšanās vēlētāji visai aktīvi izmanto iespēju grozīt vēlēšanu zīmes ‒ kopumā 80% vēlētāju no visiem, kas piedalījās pagājušajās vēlēšanās.
"Kandidātu svītrošana vēlēšanu biļetenos jau ir kļuvusi par polittehnoloģijas veidu. Nedomāju, ka mums ir jāatsakās no svītrošanas kā iespējas izteikties par konkrētu cilvēku, kurš nepelna manu uzticību, bet pašlaik svītro arī cilvēkus, viņus nepazīstot. Es zinu kādu no saraksta, viņš man ir tuvs draugs, un tam es lieku plusu un pārējos izsvītroju tikai tādēļ, lai izceltu šo vienu. Līdz ar to svītrojumu skaits ir nevis vērtējums, bet gan papildu bonuss vienam," pastāstīja Cimdars.
"Ir tendence, ka partija pārvar piecu procentu barjeru, ir elektorāts, kas par to ir balsojis, bet, ja saskaitām plusus un svītrojumus, gandrīz vai iznāk, ka visi ir tikuši svītroti ļoti daudzas reizes. Tas norāda, ka tas vairs nav vērtējums par konkrētiem cilvēkiem, bet polittehnoloģija, kā izcelt savējos," viņš turpināja.
Viņš uzskata, ka ir jāievieš mehānisms, kas vēlētājiem liktu padomāt par bezjēdzīgas svītrošanas ierobežošanu. Viņš minēja, ka, piemēram, partijas saraksts pēc sadalījuma ir saņēmis septiņas vietas, bet kandidātu skaits, kuriem ir pozitīva bilance ir seši. Tādā gadījumā, vietas ieņemtu tikai seši, bet vienu vietu atdotu citam sarakstam.
"Tā būtu viena no iespējām, kā atturēt no bezjēdzīgas svītrošanas. Bet nesaku, ka tas ir vienīgais veids, iespējams, tam ir pretargumenti," sacīja Cimdars.
2009.gadā pašvaldību vēlēšanās grozīto zīmju īpatsvars bija 80,74%, savukārt Saeimas vēlēšanās 2011.gadā ‒ 42%.
