Maestro Raimonds Pauls: „Agrāk muzikantiem vēlēšanas bija peļņas laiks, tagad - nekā!”
Raimonds Pauls teic, ka agrāk vēlēšanu laiks mūziķiem bija peļņas laiks, bet tagad gluži otrādi – viņi vairās uzstāties priekšvēlēšanu laikā, lai viņiem nepiesien nelikumīgu aģitāciju. Tomēr, neraugoties uz vilšanos politiķos, Pauls dosies pie vēlēšanu urnas.
Negribas balsot, bet jābalso
„Agrāk vēlēšanas muzikantiem bija peļņas laiks, tagad katram jābaidās: ja nu kāds pamana kaut ko nelikumīgu? Vēlēšanas bija vēl pēdējā vieta, kur māksliniekiem kaut ko nopelnīt, tagad visādi pārbaudītāji var nākt un piešūt nelikumīgu aģitāciju,” intervijā „Neatkarīgajai Rītas Avīzei” saka maestro Raimonds Pauls.
Tomēr uz vēlēšanām viņš ies, kaut gan lielas ilūzijas par vēlēšanu rezultātiem viņš nelolo. „Negribas ne par ko balsot, bet skaidrs, ka jābalso. Paklausījos, kā televīzijā uzstājas deputāta kandidāti, kā viņi raujas uz amatiem. Vai viņi vispār saprot, par ko runā? Pilsētas taču ir saimnieciski veidojumi, tur kaut kādai jēgai jābūt,” šādi Pauls atbild uz jautājumu, par ko balsos pašvaldību vēlēšanās.
Pauls: „…to izturēt nebija iespējams”
Par to, kā Maestro vērtē nu jau vairāk nekā 20 gadus, kuri aizvadīti Latvijas atgūtās valstiskās neatkarības zīmē, viņš saka:
„Piedalījos Atmodā, bet es negribu, lai man pieraksta kaut kādus milzu nopelnus, kādus sev pieraksta viens otrs varonis, piemēram, par barikādēm, kaut gan viņš tām ne tuvumā nav bijis. 90. gadu sākumā biju valdībā, tas laiks vēl izskatījās normāls, jo nebija tik milzīgs partiju skaits, kāds ir tagad, parādījās prezidenta institūcija. Un tad sākās interesantas lietas. Pirmā bija: banku bankroti. (,,)
Nākamais posms bija muzikālā centra „Vernisāža” veidošana. Sākās regulāri raksti „Dienā”, ka tas ir kaut kāds krievu centrs un tamlīdzīgi. Pret mani un Jāni Peteru uztaisīja masīvu kampaņu. Mēs aizgājām no „Vernisāžas”, jo to izturēt nebija iespējams. Sākumā mums bija lielas ieceres, muzikālais centrs un tā tālāk… Un kas tur tagad ir? (..)
Nākamais posms: mans dzīvoklis. Izrādījās, ka esmu zaglis un šo dzīvokli esmu nelikumīgi izkrāpis no valsts. (..) Vai arī tās runas par man it kā piederējušo Jūrmalas māju, kas tika nodedzināta. Tā taču nebija mana māja! Padomju laikā man to piešķīra kā vasarnīcu. Kāds to māju nodedzināja. Bet avīzē viss tika uzrakstīts tā, ka šā arhitektūras pieminekļa iznīcināšanā vainojams Pauls (..).
Pēc tam sekoja nelaimīgais „Jaunais vilnis”. Atkal es biju galvenais vainīgais. Nu es no tā esmu prom, nekad tur vairs nebūšu. Kaut gan pret „Jauno vilni” nav viennozīmīga attieksme, mums jāsaprot, ka tā vietā nav ko likt. Jo nav taču naudas! Varbūt man sāks pārmest, ka esmu aizgājis no „Jaunā viļņa”. Bet tas ir izsmēlis savas iespējas, sācis stagnēt. Nesen uzzināju, kā viens Krievijas miljardieris mēģinājis iestumt savu sievu dažādos konkursos – uz Eirovīziju, uz „Jauno vilni”. Tagad viņi ir pašķīrušies, un miljardieris publiski stāsta, kādas summas viņš ir maksājis, lai sievu iebīdītu abos konkursos... Tur nav kaut kāda sīknauda, tur viss sākas ar četrām vai piecām nullēm. Bet, ja es runāju par sevi... Kopumā pa šiem 20 gadiem es varu teikt milzīgu paldies savai publikai, jo es taču jūtu, kā koncertos pret mani izturas.”
Pārmetumus, ka Pauls pats kādreiz bija valdošās Tautas partijas biedrs un sēdēja Saeimā, kad arī varēja ietekmēt likumu pieņemšanu un kaut ko vērst par labu, viņš noraida un „Neatkarīgajai Rīta Avīzei” saka: „Tas, ka daži mani lamā par iestāšanos Tautas partijā… Nu, piedodiet, es tur neko nelēmu un nebiju nekādos amatos. Nesen televīzijā pieminēja mani un Imantu Kalniņu, ka mēs abi pa tukšo esam Saeimā sēdējuši. Var jau būt. Bet paskatieties, cik cilvēku šodien tur sēž pa tukšo?”
