Vidzemnieki grib likvidēt Latgales sādžas? VIDEO
Latgalieši ar bažām raugās uz Zemes dienesta vēlmi no Latgales kartes izskaust vēsturiskos sādžu nosaukumus. Ierēdņu izplānotajā adrešu sakārtošanas reformā paredzēts sādžu nosaukumus aizstāt ar viensētu nosaukumiem. Vietējie teic – tas tādēļ, ka jauno sistēmu izdomājuši vidzemnieki, kuri nepārzina Latgales vēsturi.
Ja Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē kādu konkrētu vietu laukos senāk nosauca vietējās zemnieku vecsaimniecības vai muižas vārdā, tad Latgalē bija savādāk – tur vietu atpazina pēc vietējās sādžas jeb ciema vārda, jo Latgalē viensētu nebija. Tur cilvēki laukos dzīvoja kompakti – sādžās. Arī pašlaik latgalieši savu piederību konkrētai vietai asociē ar vietējo sādžu. Tomēr tas varētu mainīties, jo Zemes dienests sādžu nosaukumus no kartes grib izskaust un to vietā ierakstīt viensētu nosaukumus. Latgalieši teic – tas tādēļ, ka dīvaino adrešu reformu izplānojuši vidzemnieki, kuri Latgales savdabību īsti neapjauš.
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums nosaka, ka ciems ir vieta „kur pastāvīgi dzīvo cilvēki, ir vai tiek plānota koncentrēta apbūve un ir izveidota attiecīgā infrastruktūra”. Tomēr Latgalē tradicionāli par ciemiem raksturīgi saukt vēsturiski izveidotas sādžas. Kopumā Latgalē ir 4800 ciemu, no kuriem puse atrodas lauku teritorijās un neatbilst šim likuma formulējumam. Kamēr citi domā, kā mainīt likumdošanu, lai mazo ciemu nosaukumus saglabātu, ir novadi, kas uzcītīgi pildot norādījumus, ciemus paguvuši likvidēt, vēsta Latgales Reģionālā televīzija.
Piemēram, Rugāju novadā pirms diviem gadiem tika uzsākta adrešu sakārtošana viensētām ārpus ciema robežām un tagad no 110 ciemiem ir palikuši vien trīs – Rugāji, Beņislava un Skujetnieki. Pārējiem bijušajiem ciemu iedzīvotājiem kā orientēšanās zīme tagad jālieto viensētu māju nosaukumi, bet iedzīvotāji ar to nav mierā.
Rugāju novada pašvaldības mājas lapā rakstīts, ka arī šeit, tāpat kā citur Latgalē, viensētu iedzīvotāji sevi identificē ar ciemu nosaukumiem. Taču Zemes dienestā vairākkārt uzsvēruši, ka novadā nepieciešams sakārtot adrešu reģistru lauku teritorijās. Pašlaik pašvaldības darbinieki, pretēji mājas lapā publicētajai informācijai, pauž pārliecību, ka iedzīvotāji pieraduši pie viensētu nosaukumiem.
Rēzeknes novadā pēc adrešu reģistra datiem ir 1146 ciemi, tomēr teritorijas plānojumā ciema robežas noteiktas vien 47 teritorijām. Pagaidām nekas vēl nav likvidēts, taču iedzīvotāji ir bažīgi par to, kas sagaidāms.
Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūras speciāliste, latgaliete Andra skaidro, ka tā ir ierēdņu nekompetence, vēloties Latgalē ieviest viensētu identifikāciju kā pārējā Latvijā, Latgale bez ciemiem neesot iedomājama. Iespējams, šāda nekompetence radusies tādēļ, ka Latgales sādžu nosaukumus no kartes grib noslaucīt Zemes dienesta ierēdņi, kuri strādā un dzīvo Vidzemē, un nepārzina latgaliešu tradīcijas un kultūrvēsturisko mantojumu. Sīkāk par satraucošo situāciju skatieties Latgales Reģionālās televīzijas sižetā.
