Skolas nav gatavas novērst vardarbību un savaldīt agresīvos bērnus
Šokējošais vardarbības gadījums Jaunjelgavas vidusskolā, kur tualetē vecākie skolasbiedri nežēlīgi piekāva kādu pirmās klases skolnieku, licis sarosīties arī atbildīgajām institūcijām. Tās spiestas atzīt, ka skolas nav spējīgas novērst vardarbības gadījumus un savaldīt agresīvus audzēkņus.
Lai gan policijas dati neliecina par vardarbības pieaugumu skolās, vairāki reāli gadījumi liecina, ka novērst vardarbības gadījumus atbildīgās iestādes nespēj, raksta „Neatkarīgā Rīta Avīze”. Labklājības ministrija norāda, ka no likuma viedokļa viss ir kārtībā – tie precīzi pasakot, kā jārīkojas vardarbības gadījumus, taču klibo likumu piemērošana dzīvē.
Jaunjelgavas gadījumā atbildīgās iestādes konstatējušas, ka viena skolēna, kurš tiek vainots mazāka bērna piekaušanā, uzvedības problēmas fiksētas jau pirms trim gadiem. Taču rīcības plāna, kā skolai rīkoties, nav bijis. Arī nesenā Tiesībsarga biroja pētījumā secināts, ka tikai trešdaļā aptaujāto izglītības iestāžu ir izstrādāti plāni, kā rīkoties, ja skolā ir aizdomas par vardarbību vai ja šāds gadījums jau ir noticis.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja Laila Rieksta - Riekstiņa, rekonstruējot notikumu gaitu Jaunjelgavas vidusskolā, pastāstīja, ka 22. aprīlī skolotāja informējusi skolas direktori par traumu zēnam un direktore pieņēmusi lēmumu personīgi nogādāt cietušo pie ģimenes ārsta. Viņa arī informējusi Valsts policiju. 17. maijā skola nosūtīja vēstuli Jaunjelgavas sociālajam dienestam, lūdzot sniegt finansiālu atbalstu cietušā zēna ģimenei, bet 20. maijā – vēstuli bāriņtiesai, norādot vien to, ka 5. klases skolēns regulāri pārkāpj skolas iekšējās kārtības noteikumus.
Inspekcija secinājusi, ka problēmas ar vardarbīgā skolēna uzvedību dokumentāli fiksētas jau 2010./2011. mācību gadā, un, pēc skolas teiktā, konstruktīva sadarbība ar vecākiem nav izdevusies – vecāki uz aizrādījumiem reaģējuši agresīvi un nekritiski.
„Skolas iekšējie normatīvie akti paredz, ka par trīs skolēna pārkāpumiem ir jāziņo pašvaldībai vai policijai. Šim puikam šis skaits jau sen kā bija pārsniegts, bet skola nebija vērsusies pēc palīdzības. Ja skola to būtu izdarījusi jau tad, kad bija konstatēti pirmie pārkāpumi, mēs, iespējams, šodien nerunātu par šādu traģisku atgadījumu,” atzinusi Rieksta-Riekstiņa. Inspekcija secinājusi, ka skola nav savlaicīgi iesaistījusi pašvaldības atbildīgās institūcijas, lai risinātu jautājumus par uzbrucēja uzvedības problēmām skolā, pietiekami ātri nav reaģējusi arī policija un beigu beigās arī tiesiskais regulējums nav pietiekami efektīvs.
Kontrolējošās iestādes norāda, ka skolā nav bijis dokumenta par rīcību, ja ir aizdomas vai jau ir notikusi vardarbība, norāda „Neatkarīgā Rīta Avīze”. Šo dokumentu pieprasa pat valdības noteikumi. Vai šāds papīrs kaut ko mainītu? Uz šo jautājumu Rieksta-Riekstiņa atbild: mainītu tad, ja pirms tam pedagogi, skolas vadība, skolēni būtu izrunājuši, kā rīkoties šādās situācijās. Diemžēl skolas uztver to kā formalitāti.
