"Vienotība": pašvaldību vēlēšanu rezultāti koalīcijas darbu neietekmēs
Olafs Pulks uzskata, ja vēlēšanās būtu bijusi lielāka balsotāju aktivitāte, iznākums būtu citādāks.
Politika

"Vienotība": pašvaldību vēlēšanu rezultāti koalīcijas darbu neietekmēs

Jauns.lv

Pašvaldību vēlēšanu rezultāti koalīcijas darbu neietekmēs, atzina "Vienotības" pārstāvji.

"Vienotība": pašvaldību vēlēšanu rezultāti koalīci...

"Vienotības" Rīgas domes (RD) bijušā sasaukuma deputātu frakcijas vadītājs Olafs Pulks sacīja, ka pašvaldību vēlēšanu rezultāti neatstās ietekmi uz valdības darbu. Komentējot iespējamos Reformu partijas (RP) neapmierinošos rezultātus vēlēšanās Rīgā, Pulks teica, ka koalīcijas partijām bija jāstrādā pie kopīga starta pašvaldību vēlēšanās. Ja RP būtu veidojusi vienotu sarakstu ar "Vienotību", arī RP rezultāts būtu labāks.

Pulks pauda pārsteigumu par pilsoņu zemo līdzdalību pašvaldību vēlēšanās. "Ja būtu lielāks apmeklējums, tas noteikti ietekmētu vēlēšanu rezultātus,"  viņš uzsvēra. Pulks pieļāva, ka cilvēki negāja vēlēt gan karstā laika dēļ, gan tāpēc, ka daudzo sarakstu dēļ bija grūti izvēlēties, par ko balsot, kā arī tāpēc, ka cilvēki bija piesaistīti konkrētam iecirknim.

Iepriekšējās domes deputāts atzina arī, ka "Vienotība" pagājušajā sasaukumā bija izvēlējusies "kritizēšanas ceļu", bet tas nebija rezultatīvi, jo RD ir līgumi ar virkni mediju un šī kritika līdz rīdziniekiem netika. Nākamos četrus gadus "Vienotība" darbosies atšķirīgi – nevis kritizēs, bet cīnīsies par savā programmā paredzēto darbu realizāciju.

Arī "Vienotības" pārstāvis Jānis Reirs atzina, ka pašlaik neredz, kā pašvaldību vēlēšanu rezultāti var ietekmēt koalīcijas darbu, īpaši ņemot vērā, ka piecās lielajās pilsētās RP varētu būt labi rezultāti.

Pēc viņa teiktā, nepārsteidz, ka Rīgā varētu būt labi rezultāti "Saskaņas centram" un Nacionālajai apvienībai, jo Rīgā vēlētājs ir etniski dalīts un bieži tas ir galvenais izvēles kritērijs.

Aģentūra BNS jau ziņoja, ka sestdien visā Latvijā notika pašvaldību vēlēšanas, kurās vēlētāji izraudzījās savus pārstāvjus kopumā 119 pašvaldībās, tostarp 110 novada domēs un deviņās republikas pilsētās.

Kopumā uz 1618 pašvaldības deputātu vietām šajās vēlēšanās pretendē 8725 kandidāti no 589 sarakstiem, jeb vidēji 5,39 deputātu kandidāti uz vienu vietu.

Pašvaldību vēlēšanās Rīgā kopumā startēja 611 kandidāti no 12 sarakstiem, tādējādi uz vienu deputāta vietu pretendēja vidēji 10,1 deputāta amata kandidāts, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotā informācija.

BNS/Foto: Lita Krone/LETA