Kultūras astoņi gadalaiki. Sāmu māksla no Ūmeo

Ciklu veido Vesterbotenas reģiona muzejs, sadarbojoties ar zviedru māksliniekiem. Top grāmatas, tradicionālās un laikmetīgās mākslas izstādes, sociālie projekti utt. Arī Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, sadarbojoties abām 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām – Rīgai un Ūmeo –, šobrīd aplūkojama fotoizstāde „Sāmu ģimenes astoņi gadalaiki”. Tas ir viens no „Rock Art in Sápmi” cikla projektiem, ko veidojuši zviedru laikraksta „Västerbottens-Kuriren” fotogrāfs Tūrbjērns Jākobsons (Torbjörn Jakobsson) un žurnālists Bertils Vallīns (Bertil Wallin).

Astoņi gadalaiki

Sāmu kalendāra astoņi gadalaiki ir sens, niansēts gada dalījums, kurā gadalaiki nav vienāda garuma un mijas saskaņā ar dabu. Ūmeo atrodas sāmu teritoriju galējos dienvidos, tāpēc arī Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā viens no akcentiem ir sāmu kultūra, tradīcijas un mantojums, bet astoņi gadalaiki ir vadmotīvs visam 2014. gadam. Rīgā aplūkojamās izstādes centrā ir Rēnfjelseni – jauna, sāmu izcelsmes briežkopju ģimene. Fotogrāfijās aplūkojamas ainas no ziemeļbriežu buļļu kaušanas, ganāmpulka pārvietošanas un teļu marķēšanas. Tā ir joprojām dzīva kultūra, mūsdienu ikdiena Zviedrijas ziemeļos, kas pazīstama vien retajam. Tāpēc fotoizstāde uzskatāma par retu iespēju ielūkoties ziemeļnieciskajā dzīvesveidā. Meistarīgi tvertajos fotomirkļos Tūrbjērnam Jākobsonam izdevies iemūžināt briežkopju gada rituma dziļāko būtību. Papildu dimensiju izstādei piešķir „Västerbottens-Kuriren” reportiera Bertila Vallīna teksti, kas apkopoti zviedru un angļu valodā pieejamajā izstādes katalogā. Aiz fotogrāfijās redzamajiem ikdienas darbiem, ko veic tēvs Juhans, māte Sofija un dēli Nīls un Pontuss, redzams arī gadsimtiem ilgais sāmu ģimenes galvenais izdzīvošanas likums – darīšana kopā, sadarbība. Koprade, iesaistīšanās, pieredzes nodošana ir arī būtiski akcenti visā 2014. gada Ūmeo kultūras galvaspilsētas gada programmā.

Vesterbotenas muzejā glabājas arī vērtīgas liecības par sāmu seno dzīvesveidu. Lai Latvijas izstādes apmeklētājus plašāk iepazīstinātu ar sāmu materiālās kultūras bagātību un savdabību, izstāde ir papildināta ar dažiem sāmu kolekcijas priekšmetiem no muzeja krājuma.

Seni klinšu zīmējumi

Tikmēr paralēli šai izstādei Latvijā, Zviedrijā aizsākts jauns sāmu projekts. Ņemot vērā, ka Ūmeo apkārtne vēl glabā daudz sāmu mantojuma, ir izsludināts konkurss, kas rosina meklēt senos sāmu klinšu zīmējumus dabā. Konkursā aicināti piedalīties visi iedzīvotāji – sēņotāji, ogotāji, mednieki, suņu īpašnieki, sportotāji un vienkārši zinātkārie, raksta projekta veidotāja Kristina Kalēna (Kristina Kalén). „Ieskatieties dabā, kad dodieties savā ikdienas pastaigā mežā! Vesterbotenas muzejs aicina būt vērīgākiem pret apkārtni un garantē, ka atradīsit kādu līdz šim neatklātu klinšu grebumu vai zīmējumu,” sola projekta veidotāja. Šobrīd Zviedrijas valsts aizsargājamo vēstures pieminekļu sarakstā ir iekļauti jau vairāki simti Vesterbotenas reģiona seno sāmu klinšu zīmējumu. Tomēr vēsturnieki un arheologi joprojām atklāj jaunus zīmējumus, jaunākie atradumi bijuši 2012. gada vasarā. Tāpēc, lai pēc iespējas plašāk apzinātu šo seno mākslas mantojumu, iedzīvotāji aicināti savus atradumus iemūžināt fotogrāfijās un, norādot atrašanās vietu, iesūtīt muzejam. Konkurss ilgs līdz 2014. gada 15. maijam, kad arheologu žūrija izvērtēs visus atradumus un noteiks uzvarētāju. Balvā – ceļojums divām personām uz Altu Norvēģijas ziemeļos, kur atrodas slavenākie no Ziemeļu senajiem klinšu zīmējumiem.

Laikmetīgais sāmu ceļojums

Viens no ar sāmiem saistītajiem mākslas projektiem, kas ilgst jau vairākus gadus un noslēgsies 2014. gadā Ūmeo, ir „100 Migratory” („100 migrācijas”). To veido stikla māksliniece Monika L. Edmondsone (Monica L. Edmondson), kura pēc četriem studiju gadiem Austrālijā atgriezusies uz dzīvi dzimtenē, Zviedrijas ziemeļos.

Viņa izgatavojusi 100 stikla vāžu košajās sāmu krāsās, kas no Ulldevis kalniem Ziemeļos gan ar pašu mākslinieci, gan dažādiem cilvēkiem uzsākušas „migrāciju” pa visu pasauli.