Saeimas deputāte Cvetkova: Latvijas pilsonības piešķiršana leģionāru pēctečiem ir neonacisms

No „Saskaņas centra” Saeimā ievēlētā Cvetkova nesen atgriezusies no ASV galvaspilsētas Vašingtonas, kur piedalījusies starptautiskās cilvēktiesību organizācijas „Pasaule bez nacisma” konferencē. Tajā viņa pasaules sabiedrībai centusies stāstīt par nacisma ideju atdzimšanu Latvijā un aicināt Amerikas politiķus un likumdevējus izdarīt spiedienu uz mūsu valsts politiķiem, lai nepieļautu neonacisma izplatīšanos.

Intervijā portālam rubaltic.ru Cvetkova apgalvoja, ka par neonacisma atdzimšanu liecinot pat tas, ka Latvijas pilsonība tiek piešķirta Austrālijā, Jaunzēlandē un Brazīlijā dzīvojošajiem latviešu leģionāriem un viņu pēctečiem. Jāatgādina, ka pavasarī Saeima pieņēma grozījumus Pilsonības likumā, kas pieļauj dubultpilsonību (Latvijas un savas mītnes zemes) saglabāt šajās trijās valstīs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem. Ja arī teorētiski kāds leģionārs varētu būt kara noziedznieks un nacisma ideju apsēsts, tad nav saprotams, kāpēc Latvijas pilsonības piešķiršana viņa bērniem vai mazbērniem tiek traktēta kā neonacisma atdzimšana?

Kasjauns.lv lūdza Cvetkovai argumentēt savus izteikumus. Viņa apgalvoja, ka „visiem labi zināms”, ka pēc 2. pasaules kara Austrālijā, Jaunzēlandē un Brazīlijā no tiesas paglābās nacistiskie kara noziedznieki, tostarp arī leģionāri. Šīs trīs valstis viņus pasargāja un „neizdeva tiesāšanai”. Tādēļ Latvijas pilsonības piešķiršana viņiem esot nacistu atbalstīšana. To pierādot arī fakts, ka mūsu likumdevēji pavasarī pieņēma lēmumu dubultpilsonību atļaut tikai Austrālijā, Jaunzēlandē un Brazīlijā dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem. „Kāpēc ne Krievijā vai Izraēlā dzīvojošiem pilsoņiem,” sarūgtināta bija Cvetkova.

Konkrēti uz jautājumu, kā bērni un mazbērni varētu būt atbildīgi par tēvu grēkiem, ja tādi ir bijuši, deputāte gan neatbildēja. Vienīgi piebilda, ka pēc kara pāri okeānam aizbraukušie Latvijas pilsoņi vairs nevar būt lojāli Latvijas valstij un mūsu valsts pilsonību nedrīkst piešķirt „apšaubāmiem cilvēkiem”.

Jāpiebilst, ka Brazīlijā dzīvo ne tikai latviešu leģionāri un viņu pēcteči, bet arī ievērojama baptistu kopiena, kura radusies no latviešu ticīgajiem, kuri pagājušā gadsimta divdesmitajos gados devās uz Brazīliju sagaidīt „pasaules galu”. Vai Latvijas pilsonības piešķiršana šo ticīgo pēctečiem arī liecinātu par neonacisma atdzimšanu, Kasjauns.lv jautāja Cvetkovai. Atbildot uz šo jautājumu Cvetkova gan atzina, ka baptismu nu nekādā ziņā nevarētu asociēt ar nacismu. Viņa vienīgi teica, ka latviešu baptistu pēcteči Brazīlijā vairs „sevi neidentificē ar Latviju un nav virzīti uz saistību ar Latviju”. Tādēļ Latvijas pilsonības piešķiršana viņiem nebūtu loģiska.

Jāteic, ka Cvetkova vispār uzskata, ka Latvija pēc valstiskās neatkarības atgūšanas iegūšanas gājusi pa nepareizo ceļu un visu laiku centusies atdzīvināt neonacismu. Rubaltic.ru viņa saka: „Neonacisma atdzimšana Latvijā ir realitāte, kura novērojama pēdējos 20 neatkarības gados. Pat pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO daļā Latvijas sabiedrības nav izzudusi vēlme pārskatīt 2. pasaules kara vēsturi un latviešu sadarbību ar nacistisko Vāciju. Diemžēl Eiropas Savienība ignorē neonacisma atdzimšanu daudzās Eiropas valstīs, tostarp arī Latvijā.”

Vienlaikus deputāte Cvetkova sakās neizprotam Latvijas iedzīvotāju sociālo  psiholoģiju – kā „pirms kara sākuma Latvijas iedzīvotāji ar ziediem varēja sagaidīt padomju varu un līksmot par Latvijas iekļaušanos Padomju Savienībā”, bet tagad atbalstīt neonacismu? Viņa uzsvērusi, ka Latvijas demokrātijas celtnē ir parādījušās bīstamas „nacistiskas plaisas”, par ko liecina ne tikai Latvijas pilsonības piešķiršana Austrālijas, Jaunzēlandes un Brazīlijas latviešiem, bet arī līvu un latviešu atzīšana par Latvijas valsts nācijām, padomju simbolikas aizliegšana un, protams, Leģionāru piemiņas diena – 16. marts.