Pēc ugunsgrēka Latvijas Nacionālais vēstures muzejs apmeklētājiem joprojām ir slēgts

LNVM vienīgā mājvieta ir Rīgas pils un tajā glabājas gan muzeja apjomīgais krājums, gan noritējusi pētnieciskā un izstāžu darbība.

No trīs muzeju krātuvēm, kas atrodas Rīgas pilī, LNVM Rīgas pils ugunsgrēka radīto seku dēļ cietis visvairāk un joprojām atrodas visbīstamākajā situācijā.

Daļa muzeja darba telpu, izstāžu zāles un daļa pastāvīgās ekspozīcijas dzēšanas darbos ir nolietas ar ūdeni, ēkā atslēgta elektrība. Mitruma dēļ patlaban visvairāk apdraudēti ap 40 000 LNVM Etnogrāfijas nodaļas krājuma priekšmetu, tostarp arī Pieminekļu valdes 20.gadsimta 20. līdz 40.gadu vākums, sakrālās mākslas kolekcijas darbi, tautas lietišķās mākslas priekšmeti.

Nopludinātie griesti un sienas, mitrums telpās radījis apdraudējumus daļai arheoloģijas ekspozīcijas, tāpēc puse no tās demontēta. Vēstures muzeja darbinieki ekspozīciju un izstāžu zālēs, savās darba telpās turpina sakopšanas darbus un ūdens nodarīto postījumu seku apzināšanu. Arī aizvadītajās brīvdienās darbinieki dežurēja muzejā, to vēdinot un sakopjot ūdens nodarīto postu.

Ugunsnelaimes naktī, pateicoties ugunsdzēsēju izpratnei un atbalstam, dažiem muzeja darbiniekiem sarežģītos apstākļos izdevās izglābt izstādes "100 Latvijas vēstures relikvijas" unikālos eksponātus - gan vissenāko Latvijas teritorijā atrasto liecību par cilvēka klātbūtni - 11 gadu tūkstošus senu harpūnu, gan veļu mielojamo galdiņu, gan ieejas karti uz valsts proklamēšanu 1918.gada 18.novembrī, gan 1988.gada 11.novembrī Rīgas pils Svētā Gara tornī uzvilkto sarkanbaltsarkano karogu. Daļa jau nodoti muzeja restauratoriem.

LNVM direktors Arnis Radiņš skaidroja, ka muzeja krājuma pārvietošanas gadījumā nepieciešamas muzeja kritērijiem atbilstošas telpas, jo iepriekšējā pieredze ar pils remonta plānošanu liek domāt, ka Rīgas pils renovācija netiks pabeigta ne divos, ne piecos gados. Muzejam tā nebūs pagaidu situācija. Jārada apstākļi, kuros muzejs daudzmaz cienīgi spētu turpināt savu darbību - gan pētnieciskajā, gan izstāžu jomā.

LNVM ir trešais vecākais muzejs Latvijā un vienīgais Latvijas vēstures muzejs pasaulē. Kopš dibināšanas 1869.gadā, LNVM ir kļuvis par lielāko latviešu tautas muzejisko vērtību krātuvi - tā kolekcijās ir vairāk nekā miljons priekšmetu - arheoloģiskajos izrakumos iegūtas senlietas, rotu un monētu depozīti, tautastērpi, tradicionālie darbarīki, tautas lietišķās mākslas darinājumi, sadzīves priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti, kartes, gravīras, gleznas un citas Latvijas vēstures liecības. Muzeja krājumam ir unikāla kultūrvēsturiska vērtība, tam ir nepārvērtējama nozīme latviešu tautas vēstures saglabāšanā un pētniecībā.

Kopš 1920.gada muzejs atrodas Rīgas pilī, līdzās Valsts prezidenta darbavietai, kļūstot par vienu no valsts prestiža institūcijām un latviešu tautas materiālās kultūras un garīgās sejas izpaudējiem.

2014.gadā, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, LNVM paredzēta izstāde "Dzintars - Baltijas jūras dārgakmens", kas tiktu veidota no muzeja krājumā esošās dzintara kolekcijas. Bet šā gada septembrī, atzīmējot 90 gadus kopš Pieminekļu valdes izveides, sadarbībā ar Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti, plānota starptautiska konference. Sagatavota arī apjomīga grāmata par Pieminekļu valdes vākumu, kas tiks laista klajā rudenī.

Apmeklētājiem LNVM ir slēgts uz nenoteiktu laiku.

Jau ziņots, ka naktī uz 21.jūniju Rīgas pilī plosījās ugunsgrēks, kā rezultātā visvairāk cietusi pils Baltā zāle, kuras pārsegums ir pilnībā sadedzis. Tāpat ugunsgrēka radīti bojājumi ir Svētku zāles jumta daļā. Pārējās telpas ugunsgrēks nav skāris, bet konstrukcijas ir samērcētas dzēšanas procesā.

Kopumā uguns nopostījusi pili 3200 kvadrātmetru platībā.

LETA / Foto: Valters Lācis, LNVM